X

Vadība

Rolands Juraševskis

mākslinieciskais vadītājs kopš 1987. gada

Rolands pirmos deju soļus apguvis Skolotāju namā pie E.Jercumas un TDA „Dzintariņš” Z. Zeltmates vadībā, vēlāk mācījies Rīgas horeogrāfijas vidusskolā J.Kaprāļa klasē. Rolands ir beidzis LVU Juridisko fakultāti un studiju laikā bijis aktīvs Danča dejotājs U.Žagatas un A.Spuras vadībā. Paralēli aktīvai dejošanai Rolands uzņēmās Rīgas 1.vidusskolas deju kolektīva vadītāja, pēc tam TDA „Dzintariņš” repetitora un TDA „Kalve” repetitora un vadītāja pienākumus. Īpaša loma Rolanda dzīvē bijusi Valsts deju ansamblim „Daile”, kurā pēc Danča perioda pavadīti 15 gadi, esot Dailes dejotājam un vēlāk arī rīkotājdirektoram un mākslinieciskajam vadītājam.Rolandam ir bagātīga pieredze, pildot Rīgas pilsētas, Jelgavas pilsētas un citu pilsētu un novadu deju kolektīvu virsvadītāja pienākumus, viņš bijis Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku, Dziesmu un Deju svētku „Rīgai-800” un vairāku Baltijas studentu deju svētku „Gaudeamus” virsvadītājs. 2011.gadā par ieguldīto darbu kultūras jomā Rolands apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.Ikviens dančinieks var apgalvot, ka Rolandam piemīt īpaša Danča harizma, kas iedvesmo dejotājus un palīdz labāk izprast katras dejas būtību un atrast „odziņu” tajās. Ik reizi ir prieks dzirdēt Rolanda piemeklētos īstos vārdus īstajā laikā, kas ļauj noķert patieso sajūtu un uz skatuves neviltoti smaidīt. Dančiniekiem ir skaidrs – ja Rolands baletzālē ienāk savās īpašajās, dejotāju dāvinātajās kurpēs, būs kārtīgi jāpasvīst, katrā solī ieliekot daļiņu sevis un cenšoties sajust vienam otru tā, lai viss ansamblis dejotu vienā elpā. Rolands noteikti ir viens no Danča stūrakmeņiem un pamats ansambļa spožajiem sasniegumiem un augstajam novērtējumam deju jomas speciālistu vidū.

Rolands Juraševskis

Sandra Vītola

baletmeistare kopš 2000. gada

Sandra ir absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu, bijusi Operetes teātra baleta soliste, repetitore un horeogrāfe, un kopš 1996.gada ir Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniece. Sandra ir beigusi baletmeistaru un repetitoru kvalifikācijas kursus Maskavas Vissavienības kultūras darbinieku institūtā, J. Vītola Mākslas akadēmijā, Modernās dejas horeogrāfijas programmu Latvijas Kultūras akadēmijā, un ieguvusi maģistra grādu sociālajās zinībās. Sandra ir klasiskās un modernās dejas pasniedzēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.
Sandra Dancī ikvienam iemāca klasiskās dejas pamatus – dančinieku staltās stājas, izvērstās pozīcijas un nostieptās kājas ir Sandras nopelns. Jaunie dejotāji bieži vien pirmajos mēģinājumos domā – tas nav paveicams, bet jau pēc pāris klasikas stundām neiespējamais kļūst iespējams. Sandra Dancim pasniedz ne tikai klasisko deju, bet nereti iemāca arī ko jaunu no raksturdejām vai laikmetīgās dejas, kas dančiniekiem „iesildīšanās stundiņas” padara īpaši interesantas. Sandra Dancim izveidojusi arī laikmetīgās dejas priekšnesumu „Dancis šodien”, kas bija ne vien ļoti interesants process pašiem dejotājiem, bet arī liels pārsteigums publikai.

Sandra Vītola

Māris Šērs

koncertmeistars kopš 1977. gada

Šērs ir beidzis Aizputes Mūzikas skolu un privātstudijās vidējās muzikālās izglītības programmu, bet vēlāk mācījies LVU Juridiskajā fakultātē. Šērs kā koncertmeistars strādājis vairākos Aizputes pilsētas deju kolektīvos kopš 13 gadu vecuma, vēlāk Valsts deju ansamblī „Daile” un vairāk kā 25 gadus ir bijis koncertmeistars Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Kultūras akadēmijā Horeogrāfijas un Teātra katedrās. Šēra klavierspēli piektdienu un sestdienu vakaros dzirdēt ir iespējams un neapšaubāmi vērts arī labākajos Rīgas restorānos.
Šērs Dancī ir pavadījis vairāk kā pusi no paša Danča mūža, piedzīvojis vairāku Danča vadītāju maiņas, un nepārprotami vēl vairāk dejotāju sastāvu maiņas. Šērs ne tikai ir viens no labākajiem dejotājus pavadošajiem koncertmeistariem Latvijā, viņam vienmēr ir viedoklis arī par notiekošo uz deju grīdas. Šēra domas ir tiešas, trāpīgas, brīžiem nesaudzīgas, bet dančinieki tās vienmēr uzklausa un ciena. Šērs par Danča uzstāšanos tikai retās reizēs saka, ka bijis tīri neko, un tobrīd zinām, ka esam nodejojuši tiešām labi.

Māris Šērs

Iļja Vlasenko

baletmeistars kopš 2018. gada

Iļja Vlasenko ir absolvējis Rīgas horeogrāfijas vidusskolu, kā arī ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, Horeogrāfijas nodaļā. Līdz 2008. gadam Iļja kā baleta mākslinieks ir strādājis Latvijas Nacionālajā operā, savukārt no 2013.gada ir Latvijas Nacionālās operas baleta repetitors. Iļja kā pedagogs strādā Rīgas horeogrāfijas vidusskolā, pasniedzot raksturdeju, kā arī ir skatuves dejas pedagogs Latvijas Kultūras akadēmijā dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības kursiem. Iļja Vlasenko ir veidojis horeogrāfijas izrādēm Latvijas Nacionālajā operā un Nacionālajā teātrī, kā arī asistējis pasaules slaveniem horeogrāfiem Latvijā un ārvalstīs.
Dancī Iļja ir iekšējā aicinājuma dēļ, jo latviešu skatuviskā tautas deja vienmēr ir bijusi un būs viņa sirdij tuva. Iļja Danča dejotājiem māca raksturdeju un klasisko deju, attīstot gan dejotāju tehniku, gan stāju.

Iļja Vlasenko


Dejotāji

Marta Poča

Dancī dejo kopš 2003. gada, Danča biedrs

Marta iemācījusies dejot pie savas mīļākās deju skolotājas Olgas Freibergas TDA Dzintariņš, bet kā savu autoritāti dejā, Marta min savu tēti – ilggadēju Danča dejotāju un Danča patriotu. Martas mīļākās Danča dejas ir Saules motīvs, Meitiņa mīļā, Klipu, klapu un Pūt vējiņi. Dancis Martai ir labākā vieta, kurā kopā ar sev līdzīgi domājošajiem lietderīgi pavadīt laiku un atpūsties. Tā ir vieta, kurā satikt daudzus jaunus un foršus draugus. Spilgtākās atmiņas par Danci, Martai ir no tuvākiem vai tālākiem izbraukumiem, kā teikt, autobusu dzīve, jo tā ir īstā koncertbrauciena sāls, bet Marta tic, ka vēl daudz kas ir viņai un Dancim priekšā. Dancis ir kolektīvs ar vārdu un var lepoties ar izciliem bijušajiem un esošajiem dejotājiem, kolektīvu vadītājiem, vadītājiem – izciliem horeogrāfiem, kas Dancim un ne tikai Dancim ir radījis bagātīgu deju krājumu, no kurām daudzas tagad ir latviešu tautas deju “zelta fonda” krājumos. Dancis ir personība! Marta bez Danča ir pabeigusi arī mūzikas skolu – klavierklasi un skolas laikā dziedājusi korī. Martas novēlējums Dancim ir saglabāt savu ES, augsto statusu citu dejotāju un kolektīvu acīs, un turpināt atjaunot un “celt augšā” vecās labās dejas, jo kurš gan cits, ja ne Dancis to darīs!

Marta Poča

Ilze Skrulle

Dancī dejo kopš 2004. gada, Danča biedrs

Ilze dejot sākusi mācīties jau bērnu dārzā. Ilzes mīļākā deja ir Stūru stūriem Tēvu zeme, kuru varētu dejot atkal un atkal. Dancis Ilzei ir hobijs un patīkams laika pavadīšanas veids. Visspilgtākie notikumi ar Danci Ilzes atmiņā palikuši ceļojumi, gan piedaloties studentu svētkos Gaudeamus, gan piedzīvojumu pilnajā braucienā uz Turciju. Ilze Dancī dejo, jo viņai patīk Danča repertuārs – tas, ka Dancis dejo arī vecās un sen aizmirstās dejas, ir ļoti interesants treniņu stils, kā arī visu kopā piedzīvoto pasākumiu dēļ, kas vēl ilgi paliek atmiņā un protams koncerti, pēc kuriem tiek gūts lielais gandarījums. Ilzes mērķis dejojot Dancī ir nepārtraukti mācīties dejot un piedalīties koncertos. Dancis var lepoties ar to, ka pasaulei var parādīt skaistāko no Latviešu kultūras, kā arī nekur nav tik slaidi un gari puiši kā Dancī. Vērā ņemami ir Danča rezultāti skatēs un ilggadējais dejas novērtējums. Ilze ikdienā strādā un izglītojās, kā arī aizraujās ar kalnu slēpošanu un citām sportiskām aktivitātēm atkarībā no sezonas un laikapstākļiem. Ilzei patīk ne tikai tautas dejas, bet arī citu stilu dejas. Ilze Dancim novēl vienmēr būt vislabākajam un visskaistākajam gan uz skatuves, gan citās kopīgās nodarbēs.

Ilze Skrulle

Aigars Ondzulis

Dancī dejo kopš 2006. gada, Danča biedrs

Aigars deju mākslu apguvis Preiļos pie deju pedagoģes Marutas Garkalnes un attīstījis savas deju prasmes TDK Gaida. Lai arī Aigara mīļākā deju skolotāja ir Gaida Ivanova, autoritāte dejā tomēr ir un paliek TDA Dancis mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis. Aigara mīļākās dejas ir Dejotprieks un Mārtiņa gailīši dancīti veda. Aigars uzskata, ka nekas nevar aizstāt tās prieka asaras par veiksmīgi aizvadītājām skatēm, kas iet roku rokā ar gandarījumu un lepnumu pārstāvēt Danci deju svētkos. Aigars Dancī dejo, lai pilnveidotos un gūtu baudījumu no dejas mākslas, kā arī, tā kā katra deja ir “stāsts”, tad Aigara mērķis ir iemācīties katras dejas stāstu dejas kustības valodā, lai tas būtu saprotams ikvienam. Aigars uzskata, ka Dancis ir bagāts ar tehniskiem, daudzpusīgiem dejotājiem, kas mīl deju. Aigars ir mūžigais students, kam patīk spēlēt akordeonu un klavieres, puisis, kurš aizrāvies ar mākslu un arhitektūru, kā arī bez dejām nodarbojas ar vieglatlētiku un regulāri apmeklē sporta zāli. Dancis var lepoties ar Aigaru kā Latvijas Valsts Policijas darbinieku. Pateicoties Aigaram tagad Dancis ir drošībā! Aigars Dancim novēl nekad nezaudēt savuES un vienmēr meklēt jaunas izaugsmes attīstības iespējas.

Aigars Ondzulis

Lauma Šime

Dancī dejo kopš 2006. gada, Danča biedrs

Lauma dejot iemācījusies TDA Dzirkstelīte, bet tagad vēl bez Danča klasikas nodarbībām turpina mācīties pie Vladimira Ponomarjova. Laumas autoritāte dejā ir Rolands Juraševskis.Vienmēr izrādās, ka Rolanda lēmumi par dejām un sastāviem (lai arī cik nepatīkami vai sāpīgi) izrādās pareizi. Danci vadīt, Laumasprāt, ir ļoti grūti. Danci ar savu vārdu, kas jānes, savu stilu, savu vēsturi un tradīcijām, savu stingru nostāju par to, kādai jābūt skatuves dejai. Laumas mīļākās dejas noteikti ir Dejotprieks un, lai arī ļoti sarežģīta, Zeme rība, tautas jāja. Laumas spilgtākās atmiņas par Danci – tās ir emocijas, dejojot mēģinājumos, koncertos, ballītēs. Nekas uz pasaules nespēj līdzināties sajūtai, kad cilvēks dejo un izbauda katru mirkli – vienkārši ir laimīgs. Tādas vieglas narkotikas. Un, protams, neatņemama sastāvdaļa ir gatavošanās tam visam – pirms koncertu rosība, ģērbšanās, gaidīšana. Visjautrāk ar Danci bijis Rostokā, kad tika spēlēta spēle ar bomi. Lauma dejo Dancī, jo ambīcijas lielas – gribas sevi pierādīt, ejot to grūtāko ceļu un izcīnot visspēcīgāko konkurenci. Laumas mērķis dejojot Dancī ir zināt, ka ir darījusi visu, lai būtu laba dejotāja – tā, lai pati sev patiktu. Lauma ārpus Danča zīmē karikatūras un mācās japāņu valodu.

Lauma Šime

Agnese Lapiņa

Dancī dejo kopš 2007. gada, Danča biedrs

Agnese sākusi dejot BDK Abaviņa, turpinājusi skoloties Kandavas deju skolā, līdz nonākusi Dancī. Agnese apbrīno talantīgus cilvēkus, kuri savā mīlestībā uz deju iegulda lielu darbu. Agneses mīļākās dejas ir Saules motīvs, Dejotprieks un Visapkārt Rīgai braucu. Agnesei Dancis ir iespēja trenēt savu tehnisko varēšanu dejā, draugi un jauni paziņas, kā arī interesanti pasākumi un ballītes. Agneses spilgtākās atmiņas par Danci palikušas no ballītēm Brazīļu un Jazz stilā. Agneses mērķis dejojot Dancī ir dejot ar prieku, jo Agnese uzskata, ka Dancis ir labākais kolektīvs, kas atšķirās ar savu unikalitāti. Dancis var lepoties ar labiem rezultātiem skatēs un Valsts labākā pulciņa titulu. Agnese ārpus Danča ir absolūta estēte, kurai patīk viss skaistais – saistoša lasāmviela, saturīgs un vizuāli baudām kino, sajūtas raisoša mūzika, itāļu un angļu valoda, filozofiskas sarunas, interesanti cilvēki un labas ballītes. Agnesei patīk izlikties par mākslinieci adot un ķibinot visādus nieciņus. Agnese Dancim novēl saglabājot tik cītīgi kopto stilu un klasiskās vērtības iet līdzi laikam un prast pielāgoties.

Agnese Lapiņa

Edgars Lapiņš

Dancī dejo kopš 2007. gada, Danča biedrs

Edgars dejot iemācījies savā dzimtajā pilsētā Kandavas deju skolā, kur izdejojis dažāda stila dejas. Dancis Edgaram ir vieta, kur labi pavadīt laiku un satikt cilvēkus, ar kuriem patīk labi pavadīt laiku. Edgars uzskata, ka labākie notikumi ar Danci viņam vēl ir priekšā. Edgars Dancī dejo tāpēc, ka tas ir labākais Latvijas kolektīvs un tajā dejo visi foršākie cilvēki. Edgara mērķis dejojot Dancī ir nodejot kādu solo deju. Edgars visai pasaulei gribētu pateikt, ka Dancī ir forši un tā ir lieliska vieta, kur pavadīt savu brīvo laiku. Edgars uzskata, ka Dancis var lepoties ar savu Zelta fondu gan dejās, gan tradīcijās. Ārpus Danča Edgaram patīk makšķerēt. Kā smieklīgāko notikumu Edgars atcerās, kā koncerta laikā netīšām pārskrējis pāri skatuvei ar daudziem plediem rokā, nepamanot, ka atrodās uz skatuves, nevis skrien pa aizskatuvi. Edgars Dancim novēl turpināt būt visforšākajam un vienmēr glabāt un atjaunot savu Zelta fondu, saglabājot savu stilu.

Edgars Lapiņš

Ilona Laurēna

Dancī dejo kopš 2008. gada, Danča biedrs

Ilona dejot iemācījusies TDA Dzintariņš, bet par mīļāko skolotāju kļuvis tieši Rolands Juraševskis. Ilonas mīļākās dejas ir Visapkārt Rīgai braucu, Stūru stūriem Tēvu zeme un Saules motīvs. Ilonai spilgtākās atmiņas saistās ar pirmo kopīgo pasākumu, kas piedzīvots Dancī, jauno dejotāju iesvētības – Reilendera solis un brauciens tramvajā. Ilonai viennozīmīgi dejošana Dancī saistās ar draugiem, kā arī Ilona uzskata, ka Dancim ir lielisks repertuārs. Ilonas mērķis dejojot Dancī ir pilnveidot savu dejot prasmi tautas dejās. Dancis var lepoties ar lielisku vadītāju, smaidu, dejotprasmi un skatuviskumu. Ilona ārpus Danča ir atdevusies studijām, draugiem un ģimenei. Ilona ir forša un vienmēr kustībā. Ilonas vaļasprieki ir volejbols, mūzika, grāmatas, draugi, kino un ceļošana. Ilona pasaulei par Danci vēlas pateikt vien – Izskats mēdz būt maldīgs! un Dancim novēl būt laicīgam.

Ilona Laurēna

Jānis Bardauskis

Dancī dejo kopš 2008. gada, Danča biedrs

Jānis pirmskolas gados mācījies dejot Skaidrītes Dzenes vadītajā TDA, tad pamatskolā līdz 14 gadiem Viktora Leimaņa moderno deju studijā, vēlāk viduskolā Sarmītes Plūmes vadītajā TDK Kāre, līdz nonācis Dancī. Kā savu mīļāko deju skolotāju Jānis uzskata Sarmīti Plūmi. Jāņa mīļākās dejas ir Kam ir gaiss, Audēju deja, Stūru stūriem Tēvu zeme, Govju kazāks un Sasala jūrīna. Dancis Jānim ir tautisko deju ansamblis ar gadsimtiem labu reputāciju un autoritāti, kā arī vienojošs kolektīvs, kurā izpaužas dažādi un interesanti pasākumi. Jāņa mērķis dejojot Dancī ir sasniegt grāciju. Dancis ir kolektīvs, kur pirmsākumi meklējami daudzus gadus atpakaļ, kā arī viens no vadošajiem kolektīviem Latvijā, jo rūpējas par deju kvalitāti un to izskatu uz skatuves, paužot interesi par kultūru, kura var arī izzust. Ārpus Danča Jānis ir dizaineris veikalā Mango. Jānim patīk ceļot, lasīt labu literatūru un interesēties par mākslu. Smieklīgākais notikums uz skatuves Jānim bijis dejojot Aizkraukles novadu skatē deju “Kam ir gaiss” nokritusi un aizlidojusi kurpe žūrijas virzienā, kā rezultātā nācies dejot ar zeķēm.

Jānis Bardauskis

Kristiāna Meldere

Dancī dejo kopš 2009. gada, Danča biedrs

Kristiāna iemācījusies dejot pie savas mīļākās deju skolotājas Olgas Freibergas TDA Dzintariņš, bet kā savu autoritāti dejā, Kristiāna min Svetlanu Zaharovu, bet mīļākā deja viennozīmīgi ir Pie Daugavas.Dancis Kristiānai ir vieta, kur lietderīgi patērēt savu enerģiju un izpaust emocijas dejā, vieta, kur pilnveidot un attīstīt sevi. Pašlaik spilgtākais notikums Kristiānai ar Danci bijis burkānu rakšana un zosu trenkāšana iesvētībās. Smieklīgākā bauma, ko Kristiāna dzirdējusi par Danci – Dancī uzņemot tikai garas un slaidas blondīnes, lūk arī piemērs, ka tā nav patiesība – Kristiāna ir slaida brunete. Kristiāna Dancī dejo, jo patīk būt starp labākajiem dejotājiem un pasniedzējiem, lai mērķtiecīgi piepildītu savu plānu pilnveidot savu dejotprasmi un parādīt skaistās latviešu dejas arī citur pasaulē. Dancis var lepoties ar saviem pedagogiem un Šēru un pasaulei Kristiāna vēlas pateikt, ka latviešu tautas dejas nebūt nav garlaicīgas, ir tikai jāmāk tās pasniegt – cēli un tajā pašā laikā asi. Kristiānai patīk rakstīt, ēst šokolādi, zīmēt un lasīt labu literatūru, bet visa pamatā tomēr ir un paliek deja. Kristiāna Dancim novēl palikt līmenī un nekad nezaudēt entuziasmu.

Kristiāna Meldere

Līga Indriksone

Dancī dejo kopš 2011. gada, Danča biedrs

Līga, kā pati saka, ir uzaugusi uz skatuves, jau no agras bērnības dejojot un līdz vēliem vakariem vērojot savas mammas un deju skolotājas Inetas Indriksones vadītos mēģinājumus. Pēdējos 10 gadus Līga ir dejojusi Inetas Indriksones vadītajā TDA Sakta, kādu laiku pilnveidojot savu dejotprasmi arī deju grupā Dzirnas pie horeogrāfa Agra Daņiļeviča. Uz Danci Līgu atveda Danča augstais tehniskais līmenis, mīlestība pret latviešu skatuviskās tautas dejas klasiku, kas cauri gadiem vienmēr bijusi Danča repertuārā, kā arī iespēja mācīties un pilnveidot sevi kā dejotājai. Līga sevi raksturo kā mērķtiecīgu cilvēku ar stipru gribasspēku un drosmi. Ikdienā Līga ir vadības konsultants, kas brīvajā laikā bauda aktīvu atpūtu ar draugiem, aizraujas ar mūziku un, protams, deju. Dancim Līga novēl mūžīgu dejotprieku!

Līga Indriksone

Krišjānis Šimis

Dancī dejo kopš 2012. gada, Danča biedrs

Krišjānis pirmos deju soļus apguvis TDA Uguntiņa, tomēr daudz iemācījies arī dažādās deju studijās, it īpaši deju grupā Dzirnas. Krišjāņa mīļākais deju skolotājs ir Vladimirs Ponomarjovs, autoritāte dejā – Igors Moisejevs, savukārt mīļākā deja – Dejotprieks. Krišjānis dejo Dancī, jo uzskata, ka Dancis ir tautas deju ansamblis, kurš spēj radīt un pasniegt deju kā mākslu ar augstu pievienoto vērtību. Dancis Krišjānim ir vieta, kur mācīties un attīstīties kā personībai, kā arī piedzīvot fantastiskas emocijas, baudīt un radīt mākslu. Tieši tādēļ arī Krišjāņa mērķis, dejojot Dancī, ir spēt nodrošināt tādu sniegumu, kas aizrauj cilvēkus, un likt piedzīvot spēcīgas emocijas kā skatītājiem, tā arī sev. Līdz šim spilgtākās atmiņas par Danča laiku Krišjānim saistās ar pirmo koncertu un pirmo koncertā dejoto deju – Ulda Žagatas Aiz ezera augsti kalni. Krišjāņa smieklīgākais notikums uz skatuves saistīts ar koncertu, kurā Krišjānis pilnā pārliecībā sācis dejot pavisam citas dejas horeogrāfiju, izceļoties ar skaistu solo gājienu, tomēr beigās izdevies visu retušēt, auditorijai nemanot. Savukārt smieklīgākā bauma, kuru Krišjānis dzirdējis par Danci – ka dejotāju starpā nav nekādas draudzības. Ārpus Danča Krišjānis studē uzņēmējdarbību, strādā un pierāda sevi citos mākslas lauciņos. Krišjāņa hobiji ārpus Danča ir mūzika, dzeja, diskusijas un sports. Bet pavisam īsi Krišjāni var raksturot ar pāris vārdiem – jauns un apņēmīgs! Krišjānis uzskata, ka Dancis var lepoties ar slavu, tradīcijām un personībām, kuras saistītas ar Danci. Un visai pasaulei par Danci Krišjānis pateiktu – tā ir latviešu tautas deja.

Krišjānis Šimis

Kristīne Lorence

Dancī dejo kopš 2012. gada, Danča biedrs

Kristīne sāka dejot jau agrā bērnībā, bet savus pirmos tautas deju soļus viņa spēra TDA Uguntiņa. Kristīne Uguntiņā nodejoja nepilnus 14 gadus. TDA Uguntiņa Kristīnei ir iemācījuši ne tikai pamatu latviešu tautas dejās, bet arī iemācījuši daudzas ārzemju tautas dejas. Jau kopš mazotnes Kristīnei ir licies, ka dejot Dancī ir kā augstākais mērķis dejotājam, jo par Danci visi vienmēr tīksminājās. Un uzsākot studijas Latvijas Universitātē Kristīne nolēma sasniegt šo mērķi un izmēģināt savu deju soli Dancī. Dancis Kristīnei ir vieta, kur mācīties un savu dejotprasmi attīstīt vēl vairāk, kā arī piedzīvot vienreizējas emocijas baudot un radot mākslu. Kristīnes mīļākās dejas ir Saules motīvs, Pasaciņa un Stūru stūriem Tēvu zeme. Visspilgtākie notikumi ar Danci Kristīnei atmiņā palikuši ceļojumi, gan piedaloties studentu svētkos Gaudeamus, gan piedzīvojumi pirmajā braucienā uz Maķedoniju. Ārpus Danča Kristīne studē un strādā ģeogrāfijas nozarē. Kristīne sevi raksturo kā cilvēku ar savu nostāju, dzīvespriecīgu un kā cilvēku kurš māk uzklausīt citus. Dancim Kristīne novēl saglabāt savu dejotprieku, tradīcijas, bet tajā pašā laikā nebaidīties no kaut kā jauna.

Kristīne Lorence

Liene Liepiņa

Dancī dejo kopš 2012. gada, Danča biedrs

Liene dejojusi jau kopš sevi atceras. Deja ir bijusi sirdslieta jau bērnudārzā, kur arī tika apgūti pirmie deju soļi. 12 gadus dejojusi Indras Ozoliņas vadītajā deju kolektīvā Vizbulīte, ar kuru saistās tikai vislabākās atmiņas un iegūtā mīlestība pret deju. Sākot mācīties Rīgā, tika uzsākta arī dalība Dancī. Liene uzskata, ka Dancis ir vieta, kur vislabāk augt un pilnveidot savu dejas prasmi profesionālās vadības un deju biedru dēļ. Tas ir kolektīvs ar gadiem ilgām, nezūdošām vērtībām un dejas manieri. Lienes mērķis, dejojot Dancī, ir pilnveidot sevi un iemīlēt, izjust deju vēl vairāk. Visspilgtākie notikumi ar Danci ir pirmie deju svētki, kas tika pavadīti Danča sastāvā, kā arī studentu deju svētki Gaudeamus. Mīļākā deja - Aiz ezera augsti kalni. Ikdienā Liene strādā un studē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Viņai patīk dažādas sportiskas aktivitātes, mīl ceļot un pavadīt kopā laiku ar savu ģimeni un draugiem. Dancim Liene novēl nekad nezaudēt mīlestību pret deju un sev raksturīgo dejas manieri.

Liene Liepiņa

Elīna Grēbere

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Dejot uzsākusi aptuveni 3 gadu vecumā bērnu dārzā. Pēc tam dejojusi Ērgļu vidusskolas kolektīvos atbilstoši vecuma grupai. Mācoties vidusskolā Elīna pievienojās arī Ērgļu JDK Pastalnieki, bet beidzot vidusskolu šis kļuva par vienīgo kolektīvu, kurā Elīna dejoja. Uz Danci Elīna atnāca, jo pārceļoties uz dzīvi Rīgā ļoti vēlējās savus darba dienu vakarus aizpildīt ar aktīvu darbošanos. Un kas gan var būt labāks par dejošanu? Tā kā Elīnai ļoti gribējās pamēģināt kā ir dejot A grupas kolektīvā, tad Dancis noteikti bija labākā kandidatūra. Elīna studē RISEBA Audiovizuālo Mēdiju Mākslu – Televīzijas režiju. Elīna ir māksliniece ar visām tā izrietošajām sekām. Nebaidās no izaicinājumiem un nespēj dzīvot bez piedzīvojumiem. Dancim Elīna novēl nezaudēt dzīvesprieku, spēku mēģinājumos, smaidus koncertos, karstasinību ballītēs un mīlestību pret deju!

Elīna Grēbere

Elvis Rubīns

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Elvis dejot sācis jau bērnudārzā, to turpinājis arī skolā un vēlāk vidusskolas gados Pļaviņu KC JDK “Daugaviņa”, pievēršot tam īpašu vērību, jo no spiestas lietas deja kļuva par sirdslietu. Uzsākot studijas Rīgā Elvis daudz nedomājot atnāca uz Danci, jo šis bija kolektīvs, kurā Elvis kāroja dejot jau sen, galvenokārt, tāpēc, ka agrāk šajā kolektīvā dejoja Elvja tautas deju ideāls, no kura tad arī tika ņemts paraugs un priekšzīme. Smieklīgākā bauma, ko Elvis dzirdējis par Danci esot, ka jāmaksā 5ls sods par nepamatoti neapmeklētu mēģinājumu. Elvja mīļākā deja ir J. Purviņa „Kad aizlido putni”, taču cieņā Elvis tur arī U. Žagata radītās dejas. Ārpus Danča Elvis studē Rīgas Stradiņa universitātē - Farmācijas fakultātē. Brīvajā laikā labprāt noskrien kādu garo distanci. Nākotnē Elvis Dancim novēl noturēt tikpat dzirkstošu dejotprieku dančinieku sirdīs, kā līdz šim.

Elvis Rubīns

Estere Ermale

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Savus pirmos deju soļus Estere iemācījās 4 gadu vecumā bērnudārzā. Taču vēlme dejot bija ļoti liela, tādēļ 5.gadu vecumā viņa nokļuva TDA Uguntiņa. Uguntiņā deju skolotājas Gita Ūdre, Audiona Līventāle un Agnese Meliņa (Mateiko) nostiprināja Esteres mīlestību uz deju. Uguntiņas sastāvā viņa izdejoja savus pirmos dziesmu un deju svētkus. Pēc Uguntiņā nodejotiem 7 gadiem Estere izlēma pamēģināt citu deju stilu deju studijā Most Wanted. 2013. gada dziesmu un deju svētki bija izšķirošie, kad, vērojot svētku dalībnieku gājienu, Estere lūkojās uz visiem deju kolektīviem, un īpaši Danča tēls palika viņas atmiņā, par kura esamību viņa zināja jau sen. Deju uzvedumā, starp citiem kolektīviem, viņa vēlējās atrast Danča dejotājus. Pēc koncerta viņa saprata, ka vēlas atsākt dejot tautas dejas, un grib doties tieši uz Danci, lai pilnveidotu sevi un turpinātu mācīties šo dejas soli. Ārpus Danča Estere mācās Rīgas Angļu ģimnāzijā, aizrautīgi seko līdzi hokeja kluba Rīgas Dinamo un Latvijas hokeja izlases spēlēm. Estere ir nodarbojusies arī ar jāšanas sportu, tāpēc viens no viņas sapņiem ir pašai savs zirgs. Tomēr lielākās vērtības viņas dzīvē ir draugi un ģimene. Estere ir dzīvespriecīga, aktīva un ir atvērta visam jaunajam, kaut reizēm no tā baidās. Estere Dancim novēl ūdens spēku, akmens izturību un saules mūžu!

Estere Ermale

Jurģis Rikveilis

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Pirms Danča pusotru sezonu dejojis JDK Katlakalns. Dancis deju gaitu turpināšanai noskatīts atšķirīgā un pārdomātā repertuāra, kas pauž nopietnu attieksmi pret latviešu skatuvisko deju, dēļ. Būtiski piebilst, ka pievienoties Dancim Jurģim ir bijis liels izaicinājums. Jurģis ir studējis fiziku, nodarbojies ar mūziku, mīl kino klasiku un pastaigas, bet dienas pavada veidojot mājaslapas un fotogrāfējot. Vismīļākā deja - Kur tu biji, bāleliņi. Tā bija deja, kura 2013. gada svētku deju konkursā lika pamanīt Danci un saprast, ka tas ir tieši tas, pēc kā tiecas Jurģī mītošais aicinājums dejā. Vēl viņam ļoti patīk Aiz ezera augsti kalni, Jautrās dzirnavas un viena deja, kas ir reizē briesmīgākā un labākā un vienmēr liek atplaukt neviltotā dejotpriekā - Stūru stūriem tēvu zeme. Jurģa mērķis dejojot Dancī ir attīstīt dejas prasmes gan mācoties no labākajiem pedagogiem, gan no labākajiem dejotājiem. Un tieši tādēļ vēlējums Dancim – saglabāt šīs vērtības, lai ne tikai jaunie dejotāji priecātos par Danci, bet arī Dancis vienmēr ātri vien varētu sākt priecāties par jaunajiem dejotājiem!

Jurģis Rikveilis

Gunārs Lapoška

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Gunārs pirmos deju soļus spēra jau bērnudārzā un turpināja dejot arī sākumskolā. Vidusskolas gados dejojis TDK “Dzērvenīte”, kura sastāvā aizvadījis savus pirmos divus deju svētkus. Pēc XV Deju svētkiem, kad izklīda “Dzērvenītes” absolventu grupa, Gunārs saprata, ka nevēlas pamest deju. Izvēle Dancim par labu tika izdarīta nevilcinoties, zinot, ka Dancis ir kolektīvs ar vārdu, vēsturi un sasniegumiem. Ārpus Danča mēģinājumiem Gunārs studē Transportu sistēmu inženieriju, strādā, darbojas fakultātes pašpārvaldē, kā arī atlicina laiku sev tuvajiem. Gunārs ir atvērts, draudzīgs un azartisks cilvēks, nu gluži kā liels bērns, kam vienmēr un visur ir jāpiedalās un sevi jāpierāda, jo nosēdēt mierīgi viņš vienkārši nevar. Dancim Gunārs novēl saglabāt savu patīkamo un draudzīgo kolektīva atmosfēru.

Gunārs Lapoška

Lelde Zvejniece

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Lelde dejo kopš 4 gadu vecuma, dejot iemācījusies Kandavas deju skolā. Tur apguvusi dažāda veida deju stilus Ineses Cīrules un Madaras Freibergas vadībā. Tika iemācīta tikai ne dejas māksla, bet arī mīlestība pret to. Un šī mīlestība pret deju bija tā, kas Leldi atveda uz Danci. Jau vairākus gadus atpakaļ sapņoja par tikšanu TDA Dancis. Atnākot uz Rīgu un uzsākot studijas Latvijas Universitātē, šo sapni piepildīja. Lelde šobrīd studē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Sevi raksturo kā cilvēku, kurš nemēdz padoties. Ir atvērta un dzīvespriecīga. Ļoti augstu vērtē ģimenes un māju sajūtu un priecājas, ka Dancī tāda ir jūtama. Lelde Dancim novēl saglabāt savas tradīcijas, šarmu un harizmu, ar kādu dančinieki kāpj uz skatuves!

Lelde Zvejniece

Pēteris Cimoška

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Pirms Danča Pēteris dejoja Kuldīgas tautas deju ansamblī Venta. Pēteris atnāca uz Danci pēc Ventas repetitora un bijušā Danča dejotāja Arvja Sprūdes ieteikuma un, protams, arī Danča skaisto meiteņu dēļ. Pēteris ir diezgan dzīvespriecīgs un sapņains jaunietis, kur ar azartu iesaistās visās danča aktivitātēs un ballītēs. Pēteris arī ik pa laikam uzspēlē ģitāru un ar draugiem uzspēlē volejbolu. Pēteris novēl Dancim būt stipram un klausīt Rolandu.

Pēteris Cimoška

Reinis Bērze

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Reinis dejot sāka, būdams vēl maziņš – gāja vecākiem līdzi uz deju mēģinājumiem. Allažu pamatskolā Reinis dejoja skolas kolektīvā. Vidusskolā Reinis mācījās Rīgā, un iestājoties tajā nodomāja – ja jau dejots visu pamatskolu, kāpēc neturpināt? Pēc vidusskolas beigšanas spēki tika izmēģināti TDA Vektors, tur gan sanāca padejot tikai pus gadu. Pēc tam Reinis kādu laiciņu dejoja Allažu TDK Ķimenīte, kur lielu daļu no kolektīva sastāda viņa ģimene. Tā kā tuvojās Deju svētki un vidusskolas kolektīvā TDK Dzērvenīte bija izveidota absolventu grupa, Reinis nolēma svētkus nodejot ar dzērvenītēm. Jau pirms Deju svētkiem Reinis bija izlēmis, ka nākošos svēkus viņš grib dejot A grupas kolektīvā, tad svētku laikā viņš sāka izvēlēties nākamo kolektīvu. Dancis viņu uzrunāja ar savu dejotprasmi. Pēc svētkiem Reinis cītgāk papētīja informāciju par vairākiem kolektīviem un bija nolēmis aiziet uz uzņemšanu vairākos kolektīvos. Laikam Dancis jau pirmajā reizē uzrunāja tik ļoti, ka uz citiem kolektīviem vairs nebija vēlmes iet. Šobrīd Reinis studē Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņam patīk braukt ar velosipēdu, slidot, slēpot un darīt visādas trakas lietas. Reinis Dancim novēl Priecīgas Lieldienas!

Reinis Bērze

Alise Rūja

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Pirmos dejas soļus Alise sākusi jau no 3 gadu vecuma bērnu dārzā. Pārvācoties uz Rīgu, sākusi dejot Olgas Freibergas vadītajā TDA "Dzintariņš", kur nodejoja 12 gadus un iemīlēja deju. Alise dejo Dancī, jo tas jau kopš bērnības ir bijis viņas sapnis. Dancis vienmēr pārsteidz ar savu elpu aizraujošo deju sniegumu un perfekciju. Vēlējās uzlabot savu deju prasmi, lai varētu tik pat augstā līmenī uzstāties, kad arī viņu apbrīno tāpat, kā līdz šim Alise apbrīnojusi visus Danča labākos dejotājus.
Brīvajā laikā Alisei patīk sportiskas aktivitātes, zīmēšana un laika pavadīšana ar saviem draugiem un ģimeni. Vislabāk patīk vasara un karsts laiks, kā arī ceļošana. Bet, protams, lielākā mīlestība ir uz deju. Dancim novēl nepazaudēt savu stilu un perfekcionismu, bet dejotājiem nezaudēt mīlestību pret deju!

Alise Rūja

Alvils Melderis

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Pirms Danča Alvils savas deju gaitas pavadīja TDA Dzintariņš sastāvā. Alvila atbilde uz jautājumu kāpēc atnāca uz Danci , bija pavisam vienkārša: man patīk kolektīva aura, foršie deju biedri un latviešu dejas. Ikdienā Alvils ir Medicīnas students Latvijas Universitātē , savu brīvo laiku paralēli veltot anatomijas studijām , kā arī sporta nodarbībām. Dancim Alvils novēl gaišu un panākumu pilnu nākotni!

Alvils Melderis

Kintija Horelika

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Kintija savus pirmos deju soļus sāka 4 gadu vecumā TDA Dzintariņš. Viņas mīļākās skolotājas – Olga Freiberga, Sanita Misika un Gunta Rudene viņai iemācīja lielu atbildību, cieņu, mīlestību pret deju un dzīvi. Neaizsniedzami tālu stiepjas pateicība viņām par lielo ieguldījumu Kintijas dzīvē. Tieši pateicoties Dzintariņam radās vēlme dejot Dancī. Jau no pašas bērnības ir veidojies šis Kintijas sapnis, kad koncertos ar sešgadīga bērna apbrīnas pilnām actiņām viņa skatījās uz Danča dejotājiem un vēlējās ieraudzīt sevi starp Danča sastāvu. Tagad Kintija vēlas pilnveidot sevi dejā tieši TDA Dancis, lai atkal pierādītu sev, ka viņa to var! Kintija ir smaidīga un dzīves pozitīva studente, kuras vaļasprieki ir jāšanas sports, snovbords un volejbols. Viņai patīk izbaudīt katru dienu kā neaizmirstamu piedzīvojumu, iesaistīties jeb kādās sportiskās aktivitātēs un pasākumos. Lielu daļu no Kintijas domām aizņem daba un dzīvnieki. Kintijas novēlējums Dancim ir saglabāt tradīcijas, kolektīva kodolu, raksturu un vienmēr būt ar dejotājiem, kas lepojas ar Danci!

Kintija Horelika

Kristīne Langiša

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Kristīne dejot sākusi 5 gadu vecumā, kad ar asarām acīs un mammai pie rokas devusies uz pirmo mēģinājumu TDA „Bitīte”. Lai gan sākotnēji asaras bija neatņemama mēģinājumu sastāvdaļa, vēlāk tās nomainīja dejotprieks, kas nepameta viņu vēl 13 gadus šajā kolektīvā. Tā kā dzīve atrodas nemitīgā kustībā, Kristīne saprata, ka tai nepieciešams ienest pārmaiņas arī dejošanas jomā, tādā veidā nonākot „Dancī”. Jauno kolektīvu nenācās meklēt ilgi, jo jau no mazotnes zinājusi, ka kādreiz savi spēki būs jāizmēģina tieši „Dancī”. Ikdienā Kristīne studē tiesību zinātni Rīgas Stradiņa universitātē, nedaudz aizraujas ar fotogrāfiju un labprāt apmeklē dažādus kultūras pasākumus. Kristīne ir sirsnīga un vienmēr atvērta jauniem dzīves izaicinājumiem. Dancim novēl nekad neapstāties pie sasniegtā un būt laimīgam sīkumos!

Kristīne Langiša

Laura Kaļinovska

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Savas deju gaitas uzsākusi jau 4 gadu vecumā TDA „Dzintatriņš,” kur dejojusi pie mīļākajām deju skolotājām- Olgas Freibergas un Guntas Rudenes, taču atnākot uz Danci Rolands Juraševskis arī kļuvis par iemīļotu deju skolotāju. Ikkatram cilvēkam ir sapnis, un Dancis bija viens no Lauras lielākajiem sapņiem, kurš ir arī piepildījies. Dancis ir vieta, kur vari pilnveidot sevi ,kā arī vieta ,kur gūt lielu dzīves pieredzi, kā arī vieta kur pilnveidot savu dejotprasmi. Ārpus Danča Laura ir ļoti sabiedrisks cilvēks, kā arī aktīva dzīvesveida piekritēja. Brīvdienās ļoti patīk nodoties sportiskām aktivitātēm, satikt draugus vai gluži vienkārši būt kopā ar ģimeni, taču darba dienās apgūst gan Spāņu, gan Ķīniešu valodu. Ļoti patīk ieslēgt mūziku un vienkārši dejot! Viss kas saistīts ar deju Laurā izraisa pozitīvas emocijas.... Uz dzīvi skatās no gaišās puses, ja domas gaišākas arī deja kļūst krāšņāka. Dancim Laura novēl saglabāt savu krāšņo un patiesi emocionālo deju repertuāru , nekad nezaudēt degsmi, un mīlēt deju!

Laura Kaļinovska

Linda Kluša

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Linda dejo jau kopš 4.gadu vecuma. Pirms Danča dejojusi TDA "Dzintariņš", tur arī apguvusi deju pamatus. Linda atnāca uz Danci, lai pilnveidotu savas dejošanas prasmes, kā arī absolvējot Dzintariņu, lielākā daļa atnāca tieši uz Danci, turpinot savu sirdslietu. Linda uzskata, ka Dancis ir vieta, kur var labi pavadīt laiku un gūt lielu dejas pieredzi. Bez dejošanas, Lindas dzīve nebūtu iedomājama. Ārpus Danča Lindai patīk ceļot, slēpot un vienkārši izbaudīt dzīvi. Linda Dancim novēl vienmēr saglabāt cēlumu un nekad nezaudēt dejotprieku!

Linda Kluša

Ojārs Dāvis Zondaks

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Pirms Ojārs pievienojās TDA "Dancis", viņš dejoja vienā no labākajiem bērnu tautas deju ansambļiem - TDA "Dzintariņš". Šajā kolketīvā viņš bija dejojis 14 gadus - no 5 līdz 19 gadu vecumam. Šie pavadītie gadi noteikti iemācījuši Ojāram smaidu, raitu dejas soli, kā arī atbildību pret latviešu dejām un tradīcijām. Kā viens no iemesliem, kādēļ Ojārs pēc savām bērnu deju ansambļa gaitām devās uz TDA "Danci", ir tradīciju ievērošana. Ir pieņemts pēc TDA "Dzintariņš" doties uz Danci. Protams, šis nav bijis vienīgais iemesls. Lielu nozīmi turpmakā deju kolektīva izvēlē nospēlēja arī šī kolektīva tehnika, profesionalitāte un atpazīstamība. Tā kā uz TDA "dzintariņš" Ojāru aizveda viņa krustmāte, tad tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ Ojsrs izvèlējas Danci - arī viņa krustmāte pilnveido savas deju prasmes dancī. Bez savas enerģijas izmantošanas Danča mēģinājumos, Ojārs studē Latvijas Universitātē, Fizikas un Matemātikas fakultātē. Ziemā Ojāram ļoti patīk doties uz kādu no Latvijas kalniem, labi pavadot laiku ar draugiem, svaigā gaisā snovojot. Ojārs ir atbildīgs pret lietām, ko ir uzsācis vai apņēmies izdarīt. Labā garastāvoklī, dažkārt pasaka kaut ko un tikai tad domā, ko ir pateicis.

Ojārs Dāvis Zondaks

Reinis Ārgalis

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Reinis deju gaitas uzsācis TDA „Dzintariņš”, kur arī apguvis dejot mākslu un to iemīlējis. Uz Danci Reinis atnācis, jo novērtējis Danča augsto profesionalitāti. Jau no pirmajiem mēģinājumiem, Reinis sapratis, ka TDA Dancis būs viņa kolektīvs, jo tajā valda dejotprieks un dzīvesprieks, to vada elastīga, stingra un profesionāla vadība un, nenoliedzami ,tajā dejo Reiņa vislabākie draugi. Reinis uzskata, ka viss Dancī pavadītais laiks ir viens spilgts notikums. Visjautrākie notikumi risinājušies ceļojumā uz Maķedoniju, kur Reinis labāk iepazinis pārējos Danča dejotājus un pārliecinājies, ka kolektīva izvēlē viņš nav kļūdījies. Reinis hobija līmenī nodarbojas arī ar riteņbraukšanu, skvošu, peldēšanu un citām aktivitātēm, bet kā prioritāti Reinis izvirza studijas. Reinis Dancim novēl vienmēr saglabāt savu stilu, nekad nezaudēt profesionalitāti un dejotājiem vienmēr izjust dejotprieku un kopā būšanas prieku.

Reinis Ārgalis

Kārlis Lācis

Dancī dejo kopš 2015. gada, Danča biedrs

Kārlis tautas dejas vēroja kopš paša pirmajiem soļiem, jo dejoja viņa vecāki un savulaik arī vecvecāki. Dejas soļu pamatus apguvis bērnudārzā. Visus skolas gadus pilnveidoja savas dejošanas prasmes Rīgas 64. vidusskolas TDK „Dzērvenīte”. Jau 2013. gada Dziesmu un Deju svētku laikā Kārlis saprata, ka nākamajos Deju svētkos viņš grib dejot kādā no lielajiem kolektīviem. 2015. gada vasarā, nodejojis savus pēdējos skolēnu Dziesmu un Deju svētkus, Kārlis pieņēma lēmumu rudenī pārbaudīt sevi ansambļu atlasēs. „Dancis” Kārli piesaistīja ar savu atmosfēru un nepiespiestību. Kārlis mācās Latvijas Universitātē un darbojas studentu pašpārvaldē. Kārlim patīk pastaigāties un izbaudīt mieru, bet tajā pašā laikā vienmēr izmantot iespēju dejot un dziedāt. Kārlis „Dancim” novēl saglabāt savu stāju, dejas raksturu un vieglumu, nest dejotprieku nevien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Kārlis Lācis

Marta Balode

Dancī dejo kopš 2015. gada, Danča biedrs

Lai arī Martu deja un skatuve saistījusi vienmēr, savas dejotāja gaitas viņa uzsāka tikai 16 gadu vecumā, pievienojoties Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīvam „Strautuguns“. Uzsākot studijas Rīgā, Marta zināja, ka riskēs un mēģinās savus spēkus pierādīt Danča dejotāju atlasē. Todien zvaigznes bija diktam labvēlīgas, un nu jau Marta ir daļa no Danča, kas vienmēr bijis viņas sapņu kolektīvs. Marta studē ķīmiju Latvijas Universitātē, spēlē ģitāru, mīl atpūtināt prātu zīmējot un labprāt apmeklē dažādus kultūras pasākumus. Dancim Marta novēl uzturēt savu nopietno attieksmi pret latviešu tautisko deju, precizitāti dejas izpildē un lepnus dejotājus, kuri turpina Danča senās tradīcijas.

Marta Balode

Anita Ramka

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Anita savas deju gaitas uzsāka 2 gadu vecumā bērnu deju kolektīvā "Rīdziņa". Sākot mācīties skolā, Anita pārgāja uz "Līgo" bērnu un jauniešu studiju.
Uz Danci Anita atnāca, jo viņas mērķis vienmēr ir bijis kādreiz dejot šajā brīnišķīgajā kolektīvā. Brīvajā laikā Anita pavada laiku ar draugiem, apmeklē ģitāras nodarbības, apgūst karatē mākslu un cītīgi mācās Rīgas Angļu ģimnāzijā.
Dancim Anita novēl labi pavadīt laiku, nezaudēt savu labo līmeni un kolektīva pozitīvo auru.

Anita Ramka

Dārta Helēna Pumpure

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Dārta pirmos deju soļus sāka apgūt 3 gadu vecumā, kad bez izvēles iespējām tika aizvesta uz bērnudārza deju nodarbībām. Tautas dejas viņa turpināja dejot līdz pat sākumskolas beigām, kad dažādu sakritību rezultātā izvēlējās izmēģināt ko jaunu un iestājās mūsdienu deju kolektīvā, kur nodejoja 6 gadus. Vidusskolas sākumā Dārta atsāka dejot tautas dejas Cēsu Valsts ģimnāzijas TDK "Kande" pie vadītāja Anda Kozaka, kas viņai iemācījis patieso dejotprieku. Uzsākot studijas Rīgā, Dārta izvēlējās tautas deju ansambli "Liesma", kurā attīstīt savas prasmes, tur nodejojot 4 sezonas. Tā kā Dārtai patīk pilnveidoties un pārbaudīt savas spējas, jūtot, ka esošajā kolektīvā ir sasniegusi savu maksimumu, nolēma, ka ir pienācis laiks ieviest pārmaiņas. Dārta jau sen ir skatījusies uz Danci kā uz kolektīvu, no kura iespējams daudz mācīties un kura īpašais stils un repertuārs ir viņai vistuvākais. Latviešu tautas dejā Dancis ar sev piemītošo kvalitāti un dvēseliskumu ir augstākais, uz ko tiekties, tāpēc viņa to izvēlējās kā vietu, kurā sevi attīstīt un pierādīt. Ikdienā Dārta strādā finanšu revīzijas jomā. Viņai patīk lasīt, zīmēt un baudīt deju arī no skatītāju pozīcijām. Dancim Dārta novēl saglabāt savu dejotprieku, glabāt vecmeistaru nodoto repertuāru un nebeigt attīstīties.

Dārta Helēna Pumpure

Edgars Siliņš

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Edgars savas dejas gaitas uzsāka agrā bērnībā TDK "Mēnestiņš", bet, pienākot skolas laikam, sāka dejot skolas kolektīvā. Tomēr savas lielās dejošanas gaitas Edgars uzsāka 9. klasē, paralēli skolas kolektīvam sākot dejot TDA "Līgo" studijā. Nodejojot pāris gadus tur, dažādu pagriezienu un situāciju rezultātā, Edgars turpināja savas deju gaitas DA "Pērle". Tā tas bijis līdz šim brīdim, kad Edgars izdomāja mēģināt savus spēkus citur, mēģināt sevi pārbaudīt ar iespēju dejot Dancī. Tā teikt - kaut ko jaunu, nebijušu.
Neskatoties to visu, Edgaram ir arī dzīve, un tā nekur tālu nav - turpat ap deju vien grozās. Ne tikai ap tautas dejām, lai gan tas pamats ir tāds liels, ka nekur tālu neaizbēgsi. Un Edgaram nemaz jau arī nav vēlmes aizmukt no dejām. Patīk. Pat vairāk nekā ļoti.
Bet ja neskaita to visu, tad Edgars ir diezgan ļoti normāls čalis, kuram pa lielam viss ir labi un kuram gribas darīt lietas. Un tas ir tas ko vēlas novēlēt Dancim - lai viss ir labi un lietas notiek.

Edgars Siliņš

Kaspars Lucis

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Kaspars savas dejošanas gaitas uzsācis kaut kad bērnībā - tik sen, ka precīzu brīdi vairs neatceras. Dejot sācis tautas deju kolektīvā "Dzirkstelīte", kurā dejojis daudzus ļoti veiksmīgus gadus. Diemžēl dejošanu nācies arī uz ilgāku laiku pārtraukt, jo dzīvē priekšroku ņēma basketbols un citi sporta veidi. Vairākus gadus dzīvojot bez dejošanas, Kaspars saprata, ka dzīvē kaut kas tomēr pietrūkst un vēlējās atjaunot dejošanas prasmes, kā arī atgūt superīgās emocijas, ko sagādā dejošana. Tā nu 2015. gadā Kaspars uzsāka dejot deju kolektīvā "Rīdze". Gada laikā atgūstot zaudētās iemaņas, Kaspars gribēja tās pilnveidot un attīstīt vēl vairāk, tāpēc nolēma pievienoties labākajam kolektīvam Latvijā - Dancim!
Ārpus dejošanas Kasparam ļoti patīk ikdienā nodarboties ar jebkāda veida sportiskām nodarbēm gan vasaras sezonā, gan arī ziemā. Kā jau jaunietim pienākas, viņš arī neatsaka saviem draugiem, ja padomā kāda balle vai pasākums. 
Katru dienu, lai izkāptu no gultas ir vajadzīga motivācija un kāds mērķis. Pievienojoties Dancim, Kaspars ir atradis vēl vienu ļoti svarīgu lietu savā dzīvē! 

Kaspars Lucis

Kellija Dadzīte

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Kellija savus pirmos deju soļus spēra 7 gadu vecumā BDK „Stariņš” Zitas Serdantes vadībā. Laikam ejot, dejošana kļuva par daļu no dzīves un, dejojot TDA „Venta”, repetitors Arvis Sprūde iedvesmoja un iedrošināja Kelliju turpināt dejošanu arī uzsākot mācības Rīgā. Kellija studē sabiedriskās attiecības Rīgas Stradiņa universitātē. Brīvajā laikā nepatīk sēdēt četrās sienās, bet gan doties piedzīvojumos kopā ar draugiem un ģimeni. Dancim novēl vēl daudz bagātīgus, skaistus un radošuma pilnus dejošanas gadus, un dejotājiem - lai katrs deju solis būtu no sirds!

Kellija Dadzīte

Laura Zemvalde

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Laura Zemvalde dejot sāka praktiski uzreiz, kad iemācījās staigāt - 2 gadu vecumā viņu aizveda uz bērnu tautas deju ansambli "Dzintariņš", kur arī tika aizvadīti 16 gadi. Šādā laika posmā runa vairs nav tikai par dejas skolu vai disciplīnu. Tas ir dzīvesveids, kas veido tavas vērtības, raksturu un mentalitāti. Nav noslēpums, ka Dancis savā ziņā ir loģisks "Dzintariņa" turpinājums. Lai arī dzīve nesakārtojās tik viennozīmīgi, visi ceļi, arī caur Maskavu, Lauru atveda uz Danci. Laurai Dancis ir īpaša dejas dvēsele - stāja, dejas tehnika un raksturs, cēlais un skaistais ar stingru pārliecību un spēku. Tam arī ir savs pamatojums un iemesls, jo pedagogu meistarība un darbs mēģinājumos Rolanda Juraševska vadībā ir bauda ik katram dejotājam, jo tā nav tehniska soļu apguves prasme, bet gan dejas izjušana, iznešana un izdzīvošana visos līmeņos. Laura ikdienā ir meita, māsa, krustmāte, projektu vadītāja reklāmas aģentūrā, mākslas kino un TV režisors, vienmēr uzticams un izpalīdzīgs draugs, kas iedvesmos, dažkārt tuvākā vēlmes liekot augstāk par savām interesēm. Tu saņem to, ko dod otram. Tas prasa drosmi, enerģiju un atdevi, bet atpakaļatgriezeniskā saite emociju gammā nav izmērāma un novērtējama.
Laura tic, ka viss sākas ar mums pašiem, ar mūsu sadzīvošanu ar sevi - savu augumu, grumbu vai vecumu. Panākumu atslēga ir mīlēt un lolot sevi! Lutināt, audzināt un vērot, kā augam! Augot mums - aug apkārtējā pasaule. Tāpēc Laura vēl Dancim, ikkatra tā dejotāja sastāvā, mīlēt sevi un atbalsi sev visapkārt un mirdzēt tās gammai pašā vidū!

Laura Zemvalde

Līga Gribuste

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Līga nodejoja 17 gadus TDA "Zelta Sietiņš" pie vadītājas Baibas Rasmas Šteinas un pārējiem izcilajiem pedagogiem, kas darbojas šajā deju ansamblī.
Pabeidzot vidusskolu un mūzikas skolu, Līga gribēja radikāli izmainīt savu "ikdienas rutīnu". Šobrīd viņa mācās Rīgas Stradiņa universitātē, un, lai apvienotu augstskolu ar savu sirdslietu, viņa izdomāja savu veiksmi izmēģināt Dancī.
Savu lielo mīlestību pret deju viņai tomēr ir jādala ar savu lielo mīlestību pret mūziku. Līga jau 12 gadus ikdienā nodarbojas ar trompetspēli, ko joprojām piekopj un aktīvi piedalās visādos koncertos ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā un Eiropā.
Dancim viņa novēl nezaudēt savu profesionalitāti, kārtību un mīlestību pret deju! Lai vienmēr tā ir baudāma un skaisti izpildīta, kā līdz šim.

Līga Gribuste

Santa Pušpure

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Santa savas deju gaitas sākusi jau divu gadu vecumā deju kolektīvā "Dzirkstelīte". Santa dejojusi arī BDA "Dzīpariņš", bet vēlāk pārgājusi uz TDA "Līgo", kur deju zālē pavadīti pēdējie seši gadi. Uz Danci Santa atnāca, jo ar Danci kopā ir iespēja izdejot skaistākās latviešu dejas, kas skatītas jau no pašas mazotnes, kā arī šeit Santai ir iespēja to darīt kopā ar vislabākajiem dančiniekiem. Ārpus deju mēģinājumiem un mācībām Rīgas Angļu ģimnāzijā, Santa vislabprātāk pavada laiku pie klavierēm vai kopā ar draugiem. Kad sanāk laiciņš, Santai patīk nodarboties arī ar dažādām sporta aktivitātēm, taču no visiem vaļas priekiem, deja Santai vienmēr bijusi vislielākā kaislība. Dancim Santa novēl palikt tik pat labam un spēcīgam kolektīvam kā līdz šim, ar savu īpašo deju pasniegšanas veidu, lai nākotnē arvien vairāk un vairāk dejot gribētāji vēlētos trenēties un attīstīt savu talantu tieši Dancī!

Santa Pušpure

Aloiza Meldere

Dancī dejo kopš 2017. gada, Danča biedra kandidāts

Aloiza Meldere tautas dejas dejo 14 gadus, visus šos gadus pavadīja dejojot TDA ,,Dzintarriņs”. Vēlme dejot Dancī bija jau kopš bērnu dienām no mirkļa, kad pirmo reizi redzēja kolektīva dejas mākslu kopmēģinājumos ar Dzintariņu. Brīvajā laikā Aloizai patīk atpūta ar draugiem vai sportiskā gaisotnē, labprāt ceļo un izbauda laiku dabā vai aiziet uz kādu koncertu. Viņa novēl visiem Danča dejotājiem nezaudēt dejas sparu un deksmi!

Aloiza Meldere

Elizabete Biša

Dancī dejo kopš 2017. gada, Danča biedra kandidāts

Elizabete dejo jau kopš 4 gadu vecuma un savas dejošanas gaitas uzsāka TDA „Dzintariņš", kur pirmās deju nodarbības viņai pasniedza skolotājas Sanita Misika, Gunta Rudene un Olga Freiberga. 12 gadu laikā, kurus Elizabete pavadīja dejojot Dzintariņā, viņa iemācījās pašus pamatus un ko nozīmē vārds disciplīna. Uz Danci Elizabete atnāca, jo vēlējās tiekties tālāk un sasniegt vairāk, kā arī turpināt nodarboties ar to, ko viņa mīl visvairāk - dejot. Brīvajā laikā Elizabetei patīk zīmēt, taču lielu daļu brīvā laika aizņem mācības vidusskolā. Dancim un Danča dalībniekiem viņa novēl saglabāt optimismu un dejotprieku, kāds tas ir bijis vienmēr.

Elizabete Biša

Elizabete Dundure

Dancī dejo kopš 2017. gada, Danča biedra kandidāts

Elizabetes patika pret deju aizsākās jau tad, kad viņa 3 gadu vecumā uzsāka dejot TDA “Dzintariņš”. Tā bija vieta, kur Elizabete sevi pilnveidoja, ieguva fantastiskus draugus un, protams, iemīlēja latviešu tautas deju. Uz Danci Elizabete atnāca, jo viņa vēlas turpināt mācīties un attīstīt savu dejotprasmi. Dabiski - dejošana ir viņas hobijs, kas ir vajadzīgs arī lielā stresa dēļ, kuru izraisa mācības vidusskolā. Bez dejošanas Elizabetei patīk apmeklēt dažādus pasākumus, īpaši teātri, kā arī tikties ar draugiem. Dančiniekiem Elizabete novēl dzīvot ar prieku un Dancim - neapstāties pie sasniegtā!

Elizabete Dundure

Kristiāna Cipule

Dancī dejo kopš 2017. gada, Danča biedra kandidāts

Kristiāna savus pirmos deju soļus spērusi 3 gadu vecumā TDA „Dzintariņš“ Olgas Freibergas, Sanitas Misikas un Guntas Rudenes vadībā. Dzintariņā pavadītie 14 gadi pavēruši skatu uz brīnišķīgo dejas pasauli, radījuši lielo mīlestību pret deju un dzimteni. No bērna kājas deja Kristiānas dzīvē spēlē lielu lomu un TDA „Dancis“ bija nākošais lielais solis ceļā uz sevis attīstīšanu un izpaušanu dejā. Dancis vienmēr saistījies ar augstu līmeni un spēcīgām tradīcijām, kā arī Dancī netrūkst pazīstamu seju no Dzintariņa. Pašlaik Kristiāna mācās vidusskolas priekšpēdējā klasē, bet ārpus skolas Kristiānai patīk lasīt grāmatas, apmeklēt teātri un jautri pavadīt laiku ar draugiem. Paziņas Kristiānu raksturo kā nosvērtu un atbildīgu, bet labākie draugi zina, cik pretēja tam viņa var būt. Dancim Kristiāna novēl neatlaidību, raitu dejas soli un ilgu mūžu!

Kristiāna Cipule

Sandija Misika

Dancī dejo kopš 2017. gada, Danča biedra kandidāts

Sandija Misika

Zane Dmitrijeva

Dancī dejo kopš 2017. gada, Danča biedra kandidāts

Zane savas deju gaitas uzsāka 3 gadu vecumā TDA “Dzintariņš”, kur dejot mācījusies pie deju skolotājām Guntas Rudenes, Olgas Freibergas un Sanitas Misikas. Dzintariņā ne tika ielikti dejas pamati un iemācīta disciplīna, bet arī mīlestība un patika uz deju. Dejojot Dzintariņā, Zanei vienmēr ir bijis sapnis savas deju gaitas turpināt tieši TDA “Dancis” gan tāpēc, ka tieši šeit dejo viņas mamma, gan arī tāpēc, ka Zane uzskata, ka Dancis ir kolektīvs, kurā vari pilnveidot un attīstīt savas dejošanas prasmes, sasniedzot jaunas deju virsotnes. Lielu daļu Zanes brīvā laika aizņem mācības vidusskolā un, protams, arī dejošana, tomēr Zane laiku atrod gan ģimenei un draugiem, gan arī dažādu kultūras pasākumu apmeklējumiem. Dancim Zane novēl nezaudēt dejotprieku, mīlestību pret deju, kā arī saglabāt augsto līmeni un gūt jaunus panākumus.

Zane Dmitrijeva