X

Vadība

Rolands Juraševskis

mākslinieciskais vadītājs kopš 1987. gada

Rolands pirmos deju soļus apguvis Skolotāju namā pie E.Jercumas un TDA „Dzintariņš” Z. Zeltmates vadībā, vēlāk mācījies Rīgas horeogrāfijas vidusskolā J.Kaprāļa klasē. Rolands ir beidzis LVU Juridisko fakultāti un studiju laikā bijis aktīvs Danča dejotājs U.Žagatas un A.Spuras vadībā. Paralēli aktīvai dejošanai Rolands uzņēmās Rīgas 1.vidusskolas deju kolektīva vadītāja, pēc tam TDA „Dzintariņš” repetitora un TDA „Kalve” repetitora un vadītāja pienākumus. Īpaša loma Rolanda dzīvē bijusi Valsts deju ansamblim „Daile”, kurā pēc Danča perioda pavadīti 15 gadi, esot Dailes dejotājam un vēlāk arī rīkotājdirektoram un mākslinieciskajam vadītājam.Rolandam ir bagātīga pieredze, pildot Rīgas pilsētas, Jelgavas pilsētas un citu pilsētu un novadu deju kolektīvu virsvadītāja pienākumus, viņš bijis Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku, Dziesmu un Deju svētku „Rīgai-800” un vairāku Baltijas studentu deju svētku „Gaudeamus” virsvadītājs. 2011.gadā par ieguldīto darbu kultūras jomā Rolands apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.Ikviens dančinieks var apgalvot, ka Rolandam piemīt īpaša Danča harizma, kas iedvesmo dejotājus un palīdz labāk izprast katras dejas būtību un atrast „odziņu” tajās. Ik reizi ir prieks dzirdēt Rolanda piemeklētos īstos vārdus īstajā laikā, kas ļauj noķert patieso sajūtu un uz skatuves neviltoti smaidīt. Dančiniekiem ir skaidrs – ja Rolands baletzālē ienāk savās īpašajās, dejotāju dāvinātajās kurpēs, būs kārtīgi jāpasvīst, katrā solī ieliekot daļiņu sevis un cenšoties sajust vienam otru tā, lai viss ansamblis dejotu vienā elpā. Rolands noteikti ir viens no Danča stūrakmeņiem un pamats ansambļa spožajiem sasniegumiem un augstajam novērtējumam deju jomas speciālistu vidū.

Rolands Juraševskis

Sandra Vītola

baletmeistare kopš 2000. gada

Sandra ir absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu, bijusi Operetes teātra baleta soliste, repetitore un horeogrāfe, un kopš 1996.gada ir Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniece. Sandra ir beigusi baletmeistaru un repetitoru kvalifikācijas kursus Maskavas Vissavienības kultūras darbinieku institūtā, J. Vītola Mākslas akadēmijā, Modernās dejas horeogrāfijas programmu Latvijas Kultūras akadēmijā, un ieguvusi maģistra grādu sociālajās zinībās. Sandra ir klasiskās un modernās dejas pasniedzēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.
Sandra Dancī ikvienam iemāca klasiskās dejas pamatus – dančinieku staltās stājas, izvērstās pozīcijas un nostieptās kājas ir Sandras nopelns. Jaunie dejotāji bieži vien pirmajos mēģinājumos domā – tas nav paveicams, bet jau pēc pāris klasikas stundām neiespējamais kļūst iespējams. Sandra Dancim pasniedz ne tikai klasisko deju, bet nereti iemāca arī ko jaunu no raksturdejām vai laikmetīgās dejas, kas dančiniekiem „iesildīšanās stundiņas” padara īpaši interesantas. Sandra Dancim izveidojusi arī laikmetīgās dejas priekšnesumu „Dancis šodien”, kas bija ne vien ļoti interesants process pašiem dejotājiem, bet arī liels pārsteigums publikai.

Sandra Vītola

Māris Šērs

koncertmeistars kopš 1977. gada

Šērs ir beidzis Aizputes Mūzikas skolu un privātstudijās vidējās muzikālās izglītības programmu, bet vēlāk mācījies LVU Juridiskajā fakultātē. Šērs kā koncertmeistars strādājis vairākos Aizputes pilsētas deju kolektīvos kopš 13 gadu vecuma, vēlāk Valsts deju ansamblī „Daile” un vairāk kā 25 gadus ir bijis koncertmeistars Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Kultūras akadēmijā Horeogrāfijas un Teātra katedrās. Šēra klavierspēli piektdienu un sestdienu vakaros dzirdēt ir iespējams un neapšaubāmi vērts arī labākajos Rīgas restorānos.
Šērs Dancī ir pavadījis vairāk kā pusi no paša Danča mūža, piedzīvojis vairāku Danča vadītāju maiņas, un nepārprotami vēl vairāk dejotāju sastāvu maiņas. Šērs ne tikai ir viens no labākajiem dejotājus pavadošajiem koncertmeistariem Latvijā, viņam vienmēr ir viedoklis arī par notiekošo uz deju grīdas. Šēra domas ir tiešas, trāpīgas, brīžiem nesaudzīgas, bet dančinieki tās vienmēr uzklausa un ciena. Šērs par Danča uzstāšanos tikai retās reizēs saka, ka bijis tīri neko, un tobrīd zinām, ka esam nodejojuši tiešām labi.

Māris Šērs


Dejotāji

Marta Poča

Dancī dejo kopš 2003. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča pavadu daudz laika kopā ar draugiem. Vislabprātāk iepazīstot jaunas vietas gan tepat Latvijā, gan ārpus tās.

Man Dancis ir mantojums! Jau šūpulī ielikts no vecākiem. Dancis vienmēr ir bijis augstākais, uz ko tiekties, jo tas glabā un lolo latviešu tautisko deju klasiku, tradīcijas un vērtības.

Es dejoju Dancī, lai darītu to, kas man ir tuvs sirdij jau no bērnības. Nevaru iedomāties nevienu citu kolektīvu, kurā būt.

Mans spilgtākās notikums kopā ar Danci visa 2006. gada vasara, kad pēc skaistās Danča 60 gadu jubilejas vēl arī aizbraucām tuvajā izbraucienā uz Gaudeamus Tartu un tālajā – uz festivālu Horvātijā.

Manas mīļākās dejas ir Saules motīvs, Meitiņa mīļā, “Danča” Pūt, vējiņi, Spēlējiet, spēlmaņi (Jandāls).

Manuprāt, Dancis var lepoties ar izciliem bijušajiem un esošajiem dejotājiem, kolektīvu vadītājiem, kuri ir arī izcili horeogrāfi, kuri Dancim un ne tikai, ir radījuši bagātīgu deju krājumu, no kurām daudzas tagad ir deju “zelta fonda” krājumā. Dancis ir personība! 

Marta Poča

Aigars Ondzulis

Dancī dejo kopš 2006. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča darbojos arhitektūras un būvniecības nozarē. Interesē māksla, kultūra un ceļošana.

Man Dancis ir aizraušanās, visdažādāko emociju pārdzīvojums, izaicinājums, nopietns darbs, kas sniedz gandarījumu un prieku.

Dejoju, lai pilnveidotos un gūtu baudījumu no dejas mākslas, kā arī, tā kā katra deja ir “stāsts”, tad mans mērķis ir iemācīties izteikt kustību valodā tā, lai tas būtu saprotams un aizraujošs ikvienam.

Nekas nevar aizstāt tās prieka asaras par veiksmīgi aizvadītājām skatēm, koncertiem, kas iet roku rokā ar gandarījumu un lepnumu, pārstāvot ansambli deju svētkos.

Manas mīļākās dejas Dejotprieks (U. Žagata), Kur tu biji, bāleliņi (U. Žagata) un Mārtiņa gailīši dancīti veda (J. Purviņš).

Dancis ir bagāts ar tehniskiem, daudzpusīgiem dejotājiem, kuri mīl deju.

Aigars Ondzulis

Lauma Šime

Dancī dejo kopš 2006. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča pasniedzu lekcijas, zīmēju un šuju.

Mans Dancis – liela daļa dzīves. Un labākais ansamblis Latvijā.

Es dejoju Dancī, lai iemācītos dejot.

Mans spilgtākās notikums kopā ar Danci ir visi Deju svētku gadu deju konkursi; 70 gadu jubilejas koncerts Operā.

Manas mīļākās dejas Spēlē, manu spēlmanīti, Dejotprieks, Saules motīvs

Manuprāt, Dancis var lepoties ar savu vārdu, kas jānes, savu stilu, savu vēsturi un tradīcijām, savu stingru nostāju par to, kādai jābūt skatuves dejai.

Lauma Šime

Agnese Lapiņa

Dancī dejo kopš 2007. gada, Danča biedrs

Man Dancis ir talantīgu cilvēku kopums, kuri savā mīlestībā uz deju iegulda lielu darbu.

Es dejoju Dancī, lai izkoptu savu tehnisko varēšanu dejā, izdejotu skaistākās latviešu skatuviskās dejas un būtu starp lieliskiem dejotājiem. 

Mans spilgtākās notikums kopā ar Danci kopīgie braucieni uz Krieviju un Maķedoniju, piedalīšanās studentu svētkos Gaudeamus, kā arī neskaitāmas foršas ballītes. 

Manas mīļākās dejas ir Visapkārt Rīgai braucu, Saules motīvs, Garais dancis.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar spēju cauri laikiem nest skatuviskās dejas klasiku, tai pašā laikā neatsakoties arī no jaunrades un laikmetīgā meklējumiem.

Agnese Lapiņa

Pēteris Jaunalksnis

Dancī dejo kopš 2010. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča pēc iespējas vairāk laika pavadu ar savu ģimeni, brīvajā laikā cenšos uzspēlēt volejbolu vai kā citādāk izkustēties. Iztiku pelnu, darbojoties informāciju tehnoloģiju jomā.

Man Dancis ir vieta, kur aizmukt no ikdienas rutīnas. Vieta, kur satikt savus draugus un domubiedrus. Vieta, kur izdzīvot savu iekšējo latvieti.

Es dejoju Dancī, lai piepildītu savu ikdienu ar pozitīvām emocijām un vairotu savu dejas prasmi.

Mans spilgtākais notikums Dancī ir kolektīva 70 gadu jubilejas koncerts operā un 2018. gada balle, kurā es ieguvu Gada dejotāja titulu.

Manas mīļākās dejas ir Dejotprieks, Audēju deja, Aulejas Žeperis.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar skaistākajām meitām nozarē.

Pēteris Jaunalksnis

Līga Indriksone

Dancī dejo kopš 2011. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča esmu projektu vadītāja, informācijas tehnoloģiju konsultante, studente, dejotāja un latviešu skatuviskās tautas dejas entuziaste.

Man Dancis ir daļa dzīves, kas sniedz piepildījuma sajūtu un iespēju augt un attīstīties ik dienas.

Es dejoju Dancī, lai piepildītu sevi un dejotu tā, lai skatītājiem aizraujas elpa un viņi sajūt tās fantastiskās emocijas, kuras dejotāji izdzīvo, esot uz skatuves.

Mans spilgtākās notikums kopā ar Danci kopīga gatavošanās pirms svētku skatēm un konkursiem, kad visspilgtāk var izjust kolektīva vienotību un lepnumu par būšanu daļai no Danča.

Sirdij vistuvākās ir horeogrāfa Ulda Žagatas dejas. Jo īpaši – Spēlē, manu spēlmanīti, Saules motīvs, Aiz ezera augsti kalni, Kur tu biji, bāleliņi un Dejotprieks.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar latviešu skatuviskās tautas dejas mantojumu, kuru Dancis glabā un kopj ik dienas; saviem vadītājiem, dejotājiem un unikālo dejas manieri.

Līga Indriksone

Krišjānis Šimis

Dancī dejo kopš 2012. gada, Danča biedrs

Ārpus Danča es darbojas IT nozarē un ar Laumu kaļu nākamos dejas projektus. Mani hobiji ir mūzika, inovācijas IT un basketbols. Bet pavisam īsi mani var raksturot ar pāris vārdiem – jauns un apņēmīgs!
Es savus pirmos deju soļus apguvu TDA Uguntiņa, tomēr daudz iemācījos arī dažādās deju studijās, it īpaši deju grupā Dzirnas. Mans mīļākais deju skolotājs ir Vladimirs Ponomarjovs, autoritāte dejā – Džordžs Balančins, savukārt mīļākā deja – Kur tu biji bāleliņi.
Es dejo Dancī, jo uzskatu, ka Dancis ir tautas deju ansamblis, kurš spēj radīt un pasniegt deju kā mākslu ar augstu pievienoto vērtību. Dancis ir vieta, kur mācīties un attīstīties kā personībai, kā arī piedzīvot fantastiskas emocijas, baudīt un radīt mākslu. Tieši tādēļ arī mans mērķis, dejojot Dancī, ir spēt nodrošināt tādu sniegumu, kas aizrauj cilvēkus, un likt piedzīvot spēcīgas emocijas kā skatītājiem, tā arī sev.
Līdz šim spilgtākās atmiņas par Danča laiku man saistās ar ciešo un emocionālo sadarbību ar Danča dejotājiem, veidojot kamerizrādi “No miglas”. Es uzskatu, ka Dancis var lepoties ar slavu, tradīcijām un personībām, kuras saistītas ar Danci. Un visai pasaulei par Danci es pateiktu – tā ir latviešu tautas deja.

Krišjānis Šimis

Kristīne Lorence

Dancī dejo kopš 2012. gada, Danča biedrs

Ikdienas man saistās ar darbu pedagoģijā. Dejošana ir mana sirdslieta, kuru es padarīju savā profesijā. Savas darbadienas es pavadu gan mācot dejot, gan pilnveidojot savas prasmes horeogrāfijā. Dabu mīlošs cilvēks, kurš brīvdienās raujas prom no pilsētas, lai baudītu skaisto dabu.

Man Dancis ir izaicinājums, gandarījums un novēlējums citiem deju biedriem.

Es dejoju Dancī, lai sevi izaicinātu, pilnveidotu un koptu skatuviskās latviešu dejas mākslu.

Mans spilgtākās notikums kopā ar Danci Tuvie un tālie ārzemju braucieni – tie pa lielam ir labākie pasākumi, jo tieši tajos kolektīvs kļūst tuvāks. Spilgtākās atmiņas ir no ceļojuma uz Maķedoniju 2014. gadā.

Manas mīļākās dejas ir H.Sūnas “Audēju deja”, U.Žagatas “Saules motīvs” un “Pūt vējiņi”.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar to, ka, neskatoties uz spiedienu, no ārpuses kolektīvs saglabā savu manieri, savu gaumi un kvalitāti. Dancis var lepoties ar to, ka mēs nebaidāmies būt atšķirīgi no citiem kolektīviem. Mēs varam lepoties ar savu vadītāju, kurš virza mūs uz priekšu.

Kristīne Lorence

Elīna Grēbere

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Ārpus Danča strādāju, to kas man patīk un aizrauj. Meklēju notikumus un cilvēkus, kas iedvesmo un tiecos pēc pārmaiņām.

Man Dancis ir kustības ģenerators un prāta atbrīvotājs. Es dejoju Dancī, lai pārslēgtos no ikdienas uz dejas pasauli.

Spilgtākās notikums kopā ar Danci ir Jubilejas koncerts Latvijas Nacionālajā operā, kad dejoju Pie Daugavas, jo Operas skatuve ir Operas skatuve!!! Protams, mana mīļākā deja ir Pie Daugavas.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar savu vēsturi un enerģijas kapacitāti.

Elīna Grēbere

Estere Ermale

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Ārpus Danča es strādāju mārketingā. Vienmēr novērtēju laiku, kuru varu veltīt ģimenei un draugiem. Iedvesmas mudināta, gatavoju dažādus desertus un kūkas, vēlos vēl vairāk ceļot un izmēģināt to, ko līdz šim neesmu darījusi.

Man Dancis ir iespēja darīt to, kas liek gavilēt dvēselei jau kopš bērnības – dejot!

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu sevi, izdejotu skaistākās dejas un būtu kopā ar labākajiem dejotājiem.

Mans spilgtākais notikums kopā ar Danci ir aizvadītā 2018. gada vasara, kurā tika izdejoti pirmie Dziesmu un deju svētki kopā ar Danci un jau otrie Gaudeamus svētki, iegūstot laimes trieciendevu kopā ar draugiem, baudot deju, emocijas un iegūstot vismaz uz nedēļu nezūdošu smaidu!

Manas mīļākās dejas ir Pūt, vējiņi un Visapkārt Rīgai braucu.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar savu vēsturi, kuru veidojuši diži deju horeogrāfi, un saviem dejotājiem, kuri veido Danča nākotni.

Estere Ermale

Gunārs Lapoška

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča vienmēr meklēju iespējas pārbaudīt sevi kā fiziski, tā arī mentāli. Man patīk izaicinājumi un jaunas pieredzes meklējumi.

Man Dancis ir iespēja kļūt par mazu daļiņu no kustības, kas nes uz priekšu un saglabā Latvijas kultūrmantojumu.

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu sevi gan dejā, gan saskarsmē ar līdzcilvēkiem, virzoties uz kopīgi uzstādītiem mērķiem

Mans spilgtākās notikums kopā ar Danci ir brauciens Maķedonija. Šis ceļojums iezīmēja manas pirmās sezonas nobeigumu un tieši šajā braucienā izveidojās lieliska draudzība starp 5 cilvēkiem, kuri katru Danča koncertu un pasākumu ir padarījuši spilgtāku.

Manas mīļākā dejas - Ir 1873. gads, dimd Rīga un Apkal manu kumeliņu.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar spēju noturēt savas tradīcijas un stilu, neskatoties uz paaudžu un laiku maiņām.

Gunārs Lapoška

Reinis Bērze

Dancī dejo kopš 2013. gada, Danča biedrs

Es sāku dejot, būdams vēl maziņš – gāju vecākiem līdzi uz deju mēģinājumiem. Allažu pamatskolā es dejoju skolas kolektīvā. Vidusskolā es mācījos Rīgā, un iestājoties tajā nodomāju – ja jau dejots visu pamatskolu, kāpēc neturpināt? Pēc vidusskolas beigšanas spēki tika izmēģināti TDA Vektors, tur gan sanāca padejot tikai pus gadu. Pēc tam es kādu laiciņu dejoju Allažu TDK Ķimenīte, kur lielu daļu no kolektīva sastāda mana ģimene. Tā kā tuvojās Deju svētki un vidusskolas kolektīvā TDK Dzērvenīte bija izveidota absolventu grupa, es nolēmu svētkus nodejot ar dzērvenītēm. Jau pirms Deju svētkiem es biju izlēmis, ka nākošos svēkus es gribu dejot A grupas kolektīvā, tad svētku laikā sāku izvēlēties nākamo kolektīvu. Dancis mani uzrunāja ar savu dejotprasmi. Pēc svētkiem es cītgāk papētīju informāciju par vairākiem kolektīviem un biju nolēmis aiziet uz uzņemšanu vairākos kolektīvos. Laikam Dancis jau pirmajā reizē uzrunāja tik ļoti, ka uz citiem kolektīviem vairs nebija vēlmes iet. Šobrīd studēju Rīgas Tehniskajā universitātē. Man patīk braukt ar velosipēdu, slidot, slēpot un darīt visādas trakas lietas. Dancim novēlu Priecīgas Lieldienas!

Reinis Bērze

Ojārs Dāvis Zondaks

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča mācos Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē, strādāju par revidentu. Man patīk paslēpot ziemā, kā arī izbaudīt vasaru. 

Man Dancis ir otras mājas, jo šeit es pavadu laiku kopā ar draugiem, kas gadu laikā kļūst par tādiem kā ģimenes locekļiem, kā arī vieta, kur pilnveidoties un aizmirst par ikdienas steigu un rūpēm.

Es dejoju Dancī, lai attīstītu un uzlabotu dejošanas prasmes.

Nav tāds viens izteikti spilgts notikums, kas man bijis, dejojot Dancī, tie ir vairāki, jo katrā koncertā, braucienā vai vienkārši kopā pavadītā laikā ir kādas spilgtas lietas, kas vienmēr paliks atmiņā.

Manas mīļākās dejas ir Aiz ezera augsti kalni, Visapkārt Rīgai braucu, Pūt, vējiņi, Spēlējiet, spēlmaņi.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar savu deju izvēli, ilggadējo vadītāju, neaizvietojamo maestro, kā arī pašiem dejotājiem, kas veido un uztur Danča gan deju, gan ikdienas tradīcijas.

Ojārs Dāvis Zondaks

Reinis Ārgalis

Dancī dejo kopš 2014. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča savu ikdienu saistu ar zobārstniecību un dažādām sportiskām aktivitātēm.

Man Dancis ir otrās mājas un neapšaubāma vērtība latviešu tautas dejā.

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu sevi, satiktu labākos draugus, labi pavadītu laiku un dotu savu ieguldījumu latviešu tautas dejas kultūrā.

Mans spilgtākais notikums kopā ar Danci ir ceļojums uz Maķedoniju, kurā iepazinu fantastiskos ansambļa dejotājus.

Mana mīļākā deja ir Dejotprieks.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar bagātīgu vēsturi, daudzveidīgām tradīcijām, stingru vadību un gudriem dejotājiem.

Reinis Ārgalis

Haralds Baumanis

Dancī dejo kopš 2015. gada, Danča biedrs

Haralds deju gaitas ir sācis 5 gadu vecumā, kad, vecāku vadīts, devās uz TDK „Kamolītis” pie vadītājas Agitas Klešetņikovas. Pamatskolā, pievienojoties skolas biedriem, sācis dejot TDK „Dzērvenīte” pie Zanes Meieres, kur ilgu laiku deju soļus apmācīja arī dejotāji no Danča. Līdz pat vidusskolas beigšanai Haralda mīlestība un cieņa pret latviešu tautas dejām un to tradīcijām ir tikai augusi un nu ir teju neiespējami iztēloties dzīvi bez tām. Uz Danci Haralds atnāca tā pamatotās atpazīstamības un nenoliedzami augtās profesionalitātes dēļ. Viņam vienmēr ir paticis tiekties uz augstākiem mērķiem un līdzīgi viens no viņa sapņiem ir kādreiz studēt MIT. Pašlaik Haralda pamatnodarbošanās ir studijas Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātē. Brīvajā laikā Haraldam patīk sportot, dziedāt, spēlēt ģitāru un klavieres gan mājās, gan ar draugiem jaunizveidotajā grupā. Viņš vienmēr cenšas domāt pozitīvi un ne par ko lieki neuztraukties. Dancim Haralds novēl nekad nezaudēt dejotprieku un graciozitāti un vienmēr turpināt attīstīties un augt gan meistarībā, gan kā ģimenei.

Haralds Baumanis

Kārlis Lācis

Dancī dejo kopš 2015. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča studēju, strādāju IT nozarē kā arī piedalos dažādos studentu projektos. Man patīk dejot, un dziedāt sākot no dušas līdz pat deju zālei un tālāk. Ar sportu esmu uz „Tu” diezgan plašā amplitūdā – skriešana, florbols, futbols, volejbols, basketbols – viss, kas dejotājam nepieciešams un vēl mazliet. Man patīk gatavot un ēst.

Man Dancis ir iespēja atslēgties no visa, dejot un izdejot latviešu tautas deju klasiku.

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu sevi, labi pavadītu laiku, un koptu izpratni par tautas dejas un tērpu kultūru Latvijā un citviet pasaulē.

Mans spilgtākais notikums kopā ar Danci viesošanās pie latviešu tautas deju kolektīva Brazīlijā.

Manas mīļākās dejas ir Dejotprieks un Apkal manu kumeliņu.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar spēju gan būt ritmā ar jaunradi, gan mūsu tautas dejas klasiku.

Kārlis Lācis

Anita Ramka

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča dziedu, spēlēju mūzikas instrumentus, nodarbojos ar karatē, mācos.

Man Dancis ir vieta, kur atslēgties no ikdienas steigas un baudīt tautas deju. Es dejoju Dancī, lai izbaudītu tautas deju un izdejotu man mīļas dejas.

Spilgtākie notikumi kopā ar Danci ir visi Greizie kompasi, kas allaž ir piepildīti ar spilgtām emocijām.

Manas mīļākās dejas ir Dejotprieks un Sasala jūrina.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar brīnišķīgiem cilvēkiem, nezūdošu dejotprieku un tradīcijām.

Anita Ramka

Laura Zemvalde

Dancī dejo kopš 2016. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča esmu sieviete, meita, māsa, krustmamma, režisors un strēlnieks, kurš mērķtiecīgi un apņēmības pilns, spītējot šķēršļiem, apzināti virzās uz savu nākamo mērķi.

Man Dancis ir saikne ar savu latvieša - dejotāja patību. Tā ir vieta, kur attīstība notiek, neaizmirstot latviešu skatuviskās dejas izcelsmi, ievērojot tās tradīcijas un kultūru, bet arvien pilnveidojoties, attīstoties un meklējot jaunus izaicinājumus un izteiksmes veidus.

Es dejoju Dancī, lai pastāvīgi iedvesmotos ikdienai, uzturētu dzīvu savu individuālo radīšanas dzirksteli, esot daļai no dejas koptēla, stāsta un noskaņas.

Mans spilgtākais notikums ir Latvijas simtgades deju svētki kopā ar Danci - tuvība ar kolektīvu no svētku gājiena un atklāšanas koncerta līdz noslēgumam Mežaparkā, kopā esot laukumā, starp mēģinājumiem veidojot skatuvei tērpus, pinot simtgades bizes, ar kājām ejot no Mežaparka uz Daugavas stadionu, sadziedājoties līdz rītausmai par spīti nogurumam. Tās bija 10 dienas ārpus realitātes robežām, kad kolektīvs arī elpoja citā ritmā.

Manas mīļākās dejas ir Spēlējiet, spēlmaņi, Spēlē, manu spēlmanīti, Pūt, vējiņi.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar savām saknēm - unikālām personībām, kas veidojušas ne tikai Danča būtību un dvēseli, bet arī sekmējuši latviešu skatuviskās dejas attīstību. Bet līdztekus saknēm mums ir galotnes, kas priekšteču gaitas turpina un auklē, tās veidojot par nemirstīgām.

Laura Zemvalde

Aloiza Meldere

Dancī dejo kopš 2017. gada, Danča biedrs

Es tautas dejas dejoju 14 gadus, visus šos gadus pavadīju dejojot TDA ,,Dzintariņš”. Vēlme dejot Dancī bija jau kopš bērnu dienām no mirkļa, kad pirmo reizi redzēju kolektīva dejas mākslu kopmēģinājumos ar Dzintariņu. Brīvajā laikā man patīk atpūta ar draugiem vai sportiskā gaisotnē, labprāt ceļoju un izbaudu laiku dabā vai aizejot uz kādu koncertu. Es novēlu visiem Danča dejotājiem nezaudēt dejas sparu un deksmi!

Aloiza Meldere

Kristiāna Cipule

Dancī dejo kopš 2017. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča interesējos par medicīnu, apmeklēju teātra un baleta izrādes, tautas deju koncertus, festivālus. Ļoti patīk ceļot pa Latviju, lasīt grāmatas un visos iespējamos brīžos dziedāt un dejot kopā ar draugiem.

Man Dancis ir vieta, kur aizmirstas visas ikdienas rūpes. Tā ir vieta, kur visu savu sirdi un dvēseli izpaužu dejā. Dancis ir otrās mājas.

Dancī es dejoju ne tikai, lai attīstītu savu dejotprasmi, bet arī, lai augtu kā personība. Lai sasniegtu augstu dejošanas līmeni un ar deju spētu aizraut, sajūsmināt vai pat līdz asarām aizkustināt skatītāju.

Mans spilgtākais notikums kopā ar Danci ir XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki – vārdos neaprakstāms notikums.

Manas mīļākās dejas ir Manai dzimtenei, Dod man spēku, dod man laiku, Dejotprieks.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar to, ka Dancim ir sava odziņa, kas to atšķir no visiem citiem kolektīviem, ar izcilajiem pedagogiem, ar aizrautīgiem dejotājiem un spēcīgajām tradīcijām.

Kristiāna Cipule

Keita Dorofejeva

Dancī dejo kopš 2018. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča mācos, taču brīvajā laikā nodarbojos arī ar sportu, mūziku un mākslu, labprāt iesaistos dažādos kultūras pasākumos un projektos. Ļoti patīk ceļot.

Man Dancis ir vieta, kur attīstīt sevi un smelties jaunu pieredzi, kā arī vieta, kur iegūt jaunus draugus un vienkārši labi pavadīt laiku.

Es dejoju Dancī, lai attīstītu savu dejas prasmi, pieņemtu sev jaunu izaicinājumu, iegūtu jaunus iespaidus un emocijas.

Man nav vienas konkrēti mīļākās dejas, jo katrai dejai ir savs stāsts un raksturs, bet dejas Pie Daugavas un Sasala jūrīna ir tās, kuras noteikti mani piesaista visvairāk.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar sasniegto un, protams, arī ar pozitīvajiem un vienmēr smaidošajiem dejotājiem!

Keita Dorofejeva

Kristīne Tiltiņa

Dancī dejo kopš 2018. gada, Danča biedra kandidāts

Es ārpus Danča esmu ķīmiķis/biologs, kas darbojas farmācijas nozarē. Bez dejošanas nodarbojos ar jāšanas sportu un pēdējā laikā arī ar motobraukšanu – laba nevar būt par daudz.

Man Dancis ir klasiskās latviešu skatuviskās tautas dejas etalons, kas pierāda sevi ar dejām, kuras citi neuzdrīkstas dejot un kas pat nav pieejamas citiem – tas ir kas īpašs. Es dejoju Dancī, lai augtu un attīstītos dejā.

Ļoti grūti nosaukt vienu konkrētu mīļāko deju – praktiski neiespējami. Es varētu teikt, ka manas mīļākās ir Ulda Žagatas dejas (īpaši Spēlē, manu spēlmanīti, Kur tu biji, bāleliņi un daudz citas - neskaitāmas), no jaunākām ļoti iepatikusies Ritas Spalvas Sarkandaiļa roze auga”.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar to, ka paliek pie savām vērtībām, principiem un tradīcijām, neraugoties uz apkārtējo viedokli.

Kristīne Tiltiņa

Linda Šica

Dancī dejo kopš 2018. gada, Danča biedrs

Dejā esmu jau no 4 gadu vecuma, kad mamma mani aizveda uz pirmo deju kolektīvu.  Pirmos deju soļus spēru DA Dancītis. Tur tika aizvadīti mani 12 dejas gadi. Deja kļuva par manu ikdienu. Tā vairs nebija tikai mēģinājums, uz kuru aizgāju, jo mamma lika, bet tā kļuva par manu sirdslietu un manu dzīvi. Brīvajā laikā labprāt atrodos ārpus mājas vai Danča mēģinājuma zālē. Protams, deja ir mana sirdslieta, taču labprāt apmeklēju arī citus kultūras pasākumus, piemēram, teātri. Brīvajā laikā patīk ceļot, apskatīt, iepazīt jaunas vietas, kā arī citu tautu kultūru. Es uzskatu, ka katrai valstij ir ar ko lepoties, un Latvijai viena no tādām lietām ir tautas deja. Kad atliek kāds brīvs laiciņš neatsakos arī no citām sporta aktivitātēm un, protams, pats galvenais ir pavadīt laiku ar ģimeni.

Man Dancis ir vieta, kurai es labprāt ziedoju savu laiku. Dancis ir kolektīvs, kur darbu var apvienot ar labi pavadītu laiku.

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu un attīstītu sevi.  Lai piedzīvotu līdz šim nepiedzīvoto un redzētu līdz šim neredzēto. Protams, arī dejojot 12 gadus nevar visu perfekti iemācīties, ir jāpilnveido un jāmācās dejot visu dzīvi. Šeit katram ir dota iespēja pilnveidoties un sasniegt savus mērķus.

Manas mīļākās dejas ir Pūt vējiņi un Pie Daugavas.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar tik kuplu dejotāju skaitu un tiešām no sirds mūžīgo dejotprieku.  Dancis var lepoties ar saviem augstajiem sasniegumiem un augstajiem mērķiem, kurus noteikti Dancim izdodas, un izdosies sasniegt. Šeit netiek iemācīti tikai tehniski soļi vai arī cik augstu ir jābūt paceltai galvai, taču šeit iemāca deju izjust ar dvēseli un iemīlēt katru dejas soli.

Linda Šica

Līga Koškina-Dika

Dancī dejo kopš 2018. gada, Danča biedra kandidāts

Es ārpus Danča esmu pabeigusi LU fizmatus, esmu cilvēks, pie kura vienmēr var vērsties matemātikas jautājumos! Dejoju kopš pirmās klases, tautas deja vienmēr ir bijusi viena no svarīgākajām dzīves sastāvdaļām. Patīk viss ar mūziku saistītais – klausīties, dziedāt (parasti gan dušā), spēlēt ģitāru un klavieres.

Man Dancis ir vieta, kur nolikt malā visas ikdienas nebūšanas un būt tikai dejā. Ļoti patīk salīdzinājums, ka deja ir, kā mini atvaļinājums, kad neparko citu nedomā!

Es dejoju Dancī, lai attīstītu sevi un pārliecinātos, ka varu vairāk nekā domāju, ka varu!

Manas mīļākās dejas ir Pasaciņa, Dejotprieks un Pie Daugavas.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar spēcīgām tradīcijām, nemainīgi izcilu dejotprasmi un īstenu dejotprieku!

Līga Koškina-Dika

Mārcis Zeibots

Dancī dejo kopš 2018. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča strādāju par pedagogu. Esmu repetitors, kolektīva vadītāja asistents un kolektīva vadītājs vairākos tautas deju kolektīvos. Vidusskolas laikā mācījos tehnikumā par ēdināšanas servisa speciālistu (pavārs, viesmīlis) – joprojām mīlu darboties virtuvē, taču mājas apstākļos, nevis uzņēmumos.

Man Dancis ir sapņu kolektīvs, kurā esmu vēlējies dejot jau daudzus gadus, taču dažādu citu apstākļu dēļ to iepriekš nevarēju realizēt.

Es dejoju Dancī, lai kļūtu vēl labāks dejotājs un bagātinātu skatuves pieredzi.

Manas mīļākā dejas ir U. Žagatas Dejotprieks, Saules motīvs, A. Spuras Es nenācu šai vietā, H. Sūnas Es biju māmiņai viena pati meitiņa un I. Magones Trīs, trīs, trīs.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar savu unikālo dejošanas stilu, tehniski spēcīgiem dejotājiem un izcilu vadību.

Mārcis Zeibots

Nadīna Zviedre

Dancī dejo kopš 2018. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča apmeklēju dažādus kultūras pasākumus (teātri, izstādes, koncertus) un pavadu laiku ar draugiem un ģimeni. Labprāt lasu un apskatu jaunas vietas.

Man Dancis ir vieta, kur gūt pozitīvas emocijas, labi pavadīt laiku, iepazīt jaunus cilvēkus un iemācīties dejot arvien labāk un labāk, gūstot pieredzi.

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu savu dejotprasmi un nezaudētu mīlestību pret deju.

Manas mīļākās dejas ir Pie Daugavas, Dejotprieks, Audēju deja.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar talantīgiem pedagogiem, sasniegumiem, tradīcijām un, protams, savu odziņu, kas Danci atšķir no citiem deju kolektīviem.

Nadīna Zviedre

Viesturs Juris Lammass

Dancī dejo kopš 2018. gada, Danča biedrs

Es ārpus Danča esmu aktīvs jaunietis, kas mīl apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un kam patīk interesanti un kvalitatīvi pavadīt savus brīvos brīžus ar draugiem un ģimeni.

Man Dancis ir ansamblis, kas vienmēr uzrunās ar savu izcili kopto dejas tehniku un, protams, ar savu deju Zelta fondu.

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu savas dejošanas prasmes nākotnei un lai attīstītu sevi kā personību gan uz skatuves, gan ikdienas dzīvē.

Manas mīļākas dejas ir Dejotprieks, Pasaciņa un Pie Daugavas.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar savām tradīcijām un ar saviem izcilajiem deju pedagogiem. Un vēl Dancis var lepoties ar katru personību, kura ir saistīta ar Danci.  

Viesturs Juris Lammass

Artis Brolišs

Dancī dejo kopš 2019. gada, Danča biedra kandidāts

Es ārpus Danča ikdienā darbojos būvprojektēšanas jomā. Patīk sports un fiziskas aktivitātes. Dzimtā vieta - Latgale. Atrasties uz skatuves iemācījos, dejojot JDK “Austris”.

Man Dancis ir kolektīvs, kur turpināt latviešu tautas deju tradīcijas ar visaugstākajiem standartiem.

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu savu dejas prasmi, gūtu pozitīvas emocijas un atslēgtos no saspringtās ikdienas.

Manas mīļākās dejas Manai dzimtenei, Es miedziņa negulēj’ un Man deviņi bāleliņi.

Manuprāt, Dancis var lepoties ar teicamo dejas tehnisko un emocionālo izpildījumu uz skatuves, kā arī ar vēsturiskajām ansambļa saknēm.

Artis Brolišs

Matīss Kleins

Dancī dejo kopš 2019. gada, Danča biedra kandidāts

Ārpus danča laiku pavadu aktīvi, patīk garas pastaigas. Apmeklēju daudz un dažādus kultūras pasākumus.

Man Dancis ir vieta kur var izkustēties, labi pavadīt laiku, piedalīties skaistos un aizraujošos koncertos, kas man, kā jaunajam dejotājam būs ļoti īpaši. Dancis ir vieta, kur var atslēgties no visas ārpasaules un nedomāt ne par ko citu, kā tikai dejošana.

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu savu dejotprasmi no labākajiem pedagogiem un dejotājiem. Dancī satiekas un dejo cilvēki, kam deja ir viena no lielākajām dzīves sastāvdaļām.

Manas mīļākās dejas ir Aiz Ezera augsti kalni, Pie Daugavas, Jautrās dzirnavas, Skani mana tēvu zeme, Dejotprieks

Manuprāt, Dancis var lepoties ar saviem dejotājiem, pedagogiem un dejotprieku. Katrs Danča dejotājs ir īpašs ar savu dejotprasmi, bet visi kopā viens liels un draudzīgs kolektīvs.

Matīss Kleins

Karlīna Vegere

Dancī dejo kopš 2019. gada, Danča biedra kandidāts

Es ārpus Danča esmu vecākā māsa ģimenē un skolniece. Padziļināti interesējos par bioloģiju un ķīmiju, jo vēlāk plānoju studēt medicīnu. Brīvo laiku parasti pavadu aktīvi atpūšoties kopā ar ģimeni vai draugiem. Ļoti patīk ceļot un iepazīt cittautu kultūras. 

Man Dancis ir vieta, kur aizmirst ikdienas rūpes un patīkamo apvienot ar lietderīgo. 

Es dejoju Dancī, lai pilnveidotu un attīstītu savu deju prasmi, un pēc 15 nodejotiem gadiem TAD Zelta Sietiņā sapratu, ka Dancis ir tieši tas ansamblis, kur vēlos turpināt izkopt savu deju soli.

Manas mīļākās dejas ir Dejotprieks un Stūru stūriem Tēvu zeme. 

Manuprāt, Dancis var lepoties ar nezūdošajām skatuves mākslas tradīcijām, repertuāru, centīgajiem dejotājiem un izcilajiem vadītājiem.

Karlīna Vegere