X

Par mums

Mēs, Latvijas Universitātes Tautas deju ansamblis Dancis, esam viens no labākajiem, pieredzes un tradīcijām bagātākajiem Tautas deju ansambļiem Latvijā. Dancis ir dibināts 1946. gada februārī un jau kopš pašiem pirmsākumiem to vadījuši izcili deju jomas profesionāļi – Harijs Sūna, Uldis Žagata, Milda Lasmane, Alfrēds Spura u.c.. Kopš 1987. gada ansambļa vadītājs ir Rolands Juraševskis, un šobrīd tā baletmeistari ir Sandra Vītola un Iļja Vlasenko, koncertmeistars - Māris Šērs.

Danča dejotāji nāk no visām Latvijas malām. Kopā esam ap 100 dejotājiem jauniešu un vidējās paaudzes sastāvos, vecumā apmēram no 16 līdz 45 gadiem. Lielākā daļa dančinieku dejot sākuši mācīties jau bērnībā, taču nereti sastāvā iekļaujas arī tie, kas pirmos tautas deju soļus sper tieši Danča mēģinājumu zālē. Ik gadu septembrī Dancis aicina un uzņem jaunus dejotājus, iespēju parādīt sevi dodot jebkuram interesentam ar priekšzināšanām.

Danča koncertprogrammās ietvertas latviešu deju retrospekcijas, ansambļa vadītāja un repetitoru veidotās jaunrades dejas, laikmetīgās dejas priekšnesumi un izcilu horeogrāfu autorvakari, līdzās apgūstot arī ikgadējo tautas deju ansambļu obligāto repertuāru. Daudzas no Dancī tapušajām dejām izpilda arī citi ansambļi un tās kļuvušas par Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku sastāvdaļu. Viena no iezīmēm, kas Danci atšķir no citiem Latvijas ansambļiem, ir ļoti pārdomātā deju repertuāra izvēle un spēja tā dēvētās „zelta fonda” dejas skatītājam parādīt iespējami precīzi, iznesīgi un vistuvāk autoru iecerēm. Dancis daudzkārt ieguvis pirmās vietas tautas deju ansambļu skatēs un konkursos. Pēdējo divdesmit gadu laikā tas tikai retumis ļāvis kādam no citiem Latvijas ansambļiem iegūt augstāku vērtējumu. Dancis ir uzstājies gandrīz visās Eiropas valstīs un arī tālākās zemēs, joprojām regulāri piedalās deju festivālos, ir vispasaules jaunatnes un studentu festivālu, kā arī starptautisko konkursu laureāts.

Dancī ir tradīcijas, kas jāievēro un jākopj ikvienam kārtīgam dančiniekam. Ik gadu rīkojam jauno dejotāju iesvētības, Jaungada balli, Danča kausu hokejā un citus aizraujošus pasākumus. Tāpat aktīvi piedalāmies citu deju ansambļu rīkotajos sporta un izklaides pasākumos.

Dejojot Dancī, mēs katrs iemācāmies labāk saprast un mīlēt deju, iegūstam nenovērtējamu skatuves pieredzi un iespēju nest Latvijas vārdu pasaulē. Līdzas tam, bet ne mazāk svarīgi, iegūstam arī pašus labākos draugus un kopā piedzīvojam neaizmirstamus mirkļus. Dancis - tā ir neatsverama mūža pieredze ikvienam dejotājam.

TDA
TDA Dancis 2017. gadā
TDA
TDA Dancis 2016. gadā
TDA
TDA Dancis 2015. gadā
TDA
TDA Dancis 2014. gadā
TDA
TDA Dancis 2013. gadā
TDA
TDA Dancis 2012. gadā
TDA
TDA Dancis 2011. gadā
TDA
TDA Dancis 2010. gadā



Vēsture

Artūrs Ēķis

vadījis no 1985. līdz 1987. gadam

A.Ēķis Danča vadību pārņēma pēc A.Spuras. Gluži kā iepriekšējiem priekšgājējiem pamati A. Ēķa dejotprasmei bija likti baletskolā, 1952.gadā viņš beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, bijis Latvijas Nacionālās operas solists un pedagogs, Rīgas Operetes teātra baleta solists un klasiskās dejas pedagogs. Sešdesmito gadu vidū viņš bija viens no dramatiski spilgtākajiem un tehniski spožākajiem baleta solistiem. Tautā gan viņu vairāk atpazīst kā Pētera lomas attēlotāju Rīgas kinostudijas mākslas filmās „Vella kalpi” un „Vella kalpi Vella dzirnavās”.

Artūrs Ēķis

Alfrēds Spura

vadījis no 1968. līdz 1985. gadam

A.Spura Danci vadījis 16 gadus. Viņa smalkais, dvēseliskais horeogrāfa talants Dancim piešķīra pilnīgi jaunus vaibstus. Saglabājot tehniku, lielāka uzmanība tika pievērsta auguma un roku plastikai, kas attiecīgi atspoguļojas arī viņa jaunradē.
A.Spuras vadībā Dancis koncertējis Tartu, Tallinā, Pērnavā, Pilvā, Viļņā, Taškentā, Belgradā, Zagrebā, Maskavā, Astrahaņas apgabalā, Armēnijas PSR, Gruzijas PSR, Ukrainas PSR, Vācijas DDR, Moldāvijā, Bulgārijā, Kiprā, Somijā, Dānijā, bijis tūrisma braucienā Vidusāzijas republikās. Dancis divreiz izcīnījis 1.vietu Dziesmu un deju svētku konkursos un LPSR augstskolu pašdarbības kolektīvu skatēs, ieguvis II pakāpes laureāta nosaukumu Tautu draudzības festivāla skatē, I pakāpes laureāta nosaukumu LOSR 60.gadadienai veltītajā I mākslinieciskās pašdarbības festivālā un laureāta nosaukums Studentu teātra festivālā Taškentā. Dancis piedalījies Studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus” Ogrē, Viļņā, Rīgā un Tallinā, Lietuvas PSR Dziesmu un deju svētkos.
A. Spuras vadītajā Dancī bijuši pat 3 sastāvi, viņa vadībā nosvinētas 3 jubilejas (25., 30., 35.gadu), izveidota programma „Dancis” dejo pasaules tautu dejas un aizsākta Danča hokeja kausa tradīcija. A. Spura savas deju gaitas uzsācis Rīgas horeogrāfijas vidusskolā, jau paralēli mācībām piedalījies Operas baleta izrādēs, vēlāk kļūstot arī par štata baleta mākslinieks. A.Spura ir horeogrāfs vairāk nekā 30 dejām un deju svītām. Vairākas no tām prēmētas arī jaunrades deju konkursos: Meteņu polka, Pļāvēji, Diždancis, Es nenācu šai vietā, Siena laikā, Kursas goda dancis un Trejdeviņi tēva dēli. Viņš bijis Jēkabpils rajona deju kolektīvu, vairāku Baltijas valstu studentu Dziesmu un Deju svētku „Gaudeamus” un 8., 9.Deju svētku virsvadītājs, 12.Deju svētku Goda virsvadītājs, kā arī apbalvots kā LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.

Alfrēds Spura

Uldis Žagata

vadījis no 1963. līdz 1968. gadam

U. Žagatam Dancis sākotnēji bija liels izaicinājums, jo Dancis bija pirmais lielais deju ansamblis, kurā viņam kā vadītajam bija jānosaka gan repertuārs, gan sastāvi, jāpiemeklē tērpi, jāorganizē koncerti utt. Taču Dancis ar H. Sūnas liktajiem pamatiem izrādījās ļoti ievērojams un būtisks atspēriena punkts, kas vēlāk sekmīgi ļāva izveidot un vadīt arī VDA Daile. U. Žagata vadībā Dancis ieguva pilnīgi jaunu viņa veidotu repertuāru, vienmēr skatēs startējis ar vislabākajiem rezultātiem, izcīnījis Tautas deju ansambļu ceļojošo balvu, koncertējis Maskavā, Ļeningradā, Austrumsibīrijā, Tartu, Pērnavā, Gorkijā, Krimā, Moldāvijā un atvedis Sudraba medaļu no IX Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls Sofijā, Bulgārijā. Viņa vadībā Dancī dejojuši tādi ievērojami deju pedagogi un horeogrāfi kā O. Freiberga, R. Juraševskis un O. Lamass. U. Žagata pēc aiziešanas no Danča vadības grožiem tomēr tā īsti nevienu brīdi nebija atvadījies un vienmēr turpināja atgriezties ar jaunām horeogrāfijām un kā līdzjutējs nozīmīgākajos koncertos.
U. Žagata deju gaitas sāka Rīgas horeogrāfijas skolā, 20 gadus bijis Operas teātra baleta solists. Pēc tam, kad vairākus gadus bija vadījis Danci”, viņš dibināja VDA Daile un vairāk kā 20 gadus bija tās horeogrāfs un mākslinieciskais vadītājs. U. Žagata bijis Limbažu rajona deju kolektīvu, 6.-11. Deju svētku un 3.-5. Skolu jaunatnes Deju svētku virsvadītājs, 11. un 12. Deju svētku, 8. Skolu jaunatnes Deju svētku un Dziesmu un deju svētku „Rīgai-800” Goda virsvadītājs. Viņš apbalvots kā LPSR Tautas skatuves mākslinieks, LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, PSRS Tautas skatuves mākslinieks, ir LPSR Valsts prēmijas laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. Pašlaik uzskaitīti 115 nosaukumi ar 267 dejām U. Žagatas dejām. Deviņos jaunrades konkursos prēmētas 18 dejas. Tradicionālo dejas leksiku viņš attīsta atbilstoši iecerētajai tēmai un mūzikai. Savā jaunradē viņš izmantojis gan tautas mūzikas apdares, gan oriģinālmūziku. Vienmēr uzsvēris, ka dejas pamatā ir jābūt labai mūzikai, komponistam, ar kuru var radoši sadarboties. Dziesmu un Deju svētkos uzvesta vairāk nekā 30 U. Žagatas dejas. U. Žagata bija un būs latviešu dejas lielmeistars. Visu mūžu viņš ir bijis meklētājs, un meklēt un atrast viņš aicinājis arī citus.

Uldis Žagata

Uldis Šteins

vadījis 1963. gadā

Danča vadību pēc H. Sūnas pārņēma viens no ievērojamākajiem Danča dejotājiem U. Šteins. U. Šteins gan Danci vadījis pavisam īsu mirkli un vairāk pazīstams kā TDA „Vektors” mākslinieciskais vadītājs. Viņš bijis arī Rīgas Kinostudijas direktors, kinotehnoloģijas pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijā, Dziesmu un deju svētku virsvadītājs, Studentu dziesmu un deju svētku „Gaudeamus” virsvadītājs, ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un vairāku deju horeogrāfs.

Uldis Šteins

Harijs Sūna

vadījis no 1955. līdz 1963. gadam

H. Sūna Danci vadīt sāka pēc tam, kad savas pedagoga dotības bija iemēģinājis vairākos citos deju kolektīvos, taču viņa devums Dancī un latviešu tautas dejai, strādājot ar Danci, bijis īpaši nozīmīgs. H. Sūnas vadībā Dancis 1957.gadā Maskavā Starptautiskajā studentu un jaunatnes festivālā „Dancis” izcīnīja bronzas medaļu, bet Vissavienības skatē – sudraba. Dancis tobrīd arī aktīvāk sācis ceļot un pabijis Kaukāzā, Krimā, Karpatos. 1960.gadā H. Sūnas vadītajam Dancim piešķirts Tautas deju ansambļa goda nosaukums. Dancī viņa vadībā izauguši tādi Latvijā pazīstami deju horeogrāfi un kolektīvu vadītāji kā U. Šteins, I. Magone, G. Rubenis, B. Šteina u.c.
H.Sūna bija beidzis LVU Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu un aspirantūru A.Launačarska Valsts teātra mākslas institūtā Maskavā, bijis Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks, mākslas zinātņu kandidāts un visbeidzot filoloģijas zinātņu doktors. Viņa interese par tautas dejām sākusies studenta gados un tā H. Sūnu aizrāvusi tik ļoti līdz galarezultātā visu savu mūžu viņš veltīja latviešu tautas dejas izpētei un sistematizācijai.
H.Sūna sacerējis ap simts jaundeju. Daudzas no tām prēmētas jaunrades skatēs konkursos, piemēram, Pie Daugavas, Sudmaliņas, Audēju deja, Piebaldzēni. H. Sūnas dejas piesaista ar horeogrāfiskās domas skaidrību, dejiskumu. H. Sūna ir viens no ražīgākajiem un populārākajiem horeogrāfiem. Divpadsmit deju svētkos veidojis 63 laukuma deju horeogrāfijas gan savām, gan cittautu dejām. Svētkos dejotas 27 viņa oriģinālhoreogrāfijas.
H.Sūna bijis deju kolektīvu virsvadītājs Saldus un Kuldīgas, Ogres un Ērgļu un Rīgas Maskavas rajonos, 4., 7. - 11. Deju svētku un 1. - 6. Skolu jaunatnes Deju svētku virsvadītājs un 12. Deju svētku Goda virsvadītājs. Saņēmis arī apbalvojumus kā LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, Trīs zvaigžņu ordeņa virsnieks un bijis Latviešu deju asociācijas M. Lasmanes balvas laureāts.

Harijs Sūna

Voldemārs Novickis

vadījis no 1950. līdz 1955. gadam

V. Novickis Danča vadību pārņēma no B. Priedes un M. Lasmanes, sekmīgi turpinot viņu iesākto. V. Novicka vadībā Dancis turpinājis iesāktās tradīcijas koncertēt kaimiņvalstīs un ieguva II vietu republikas augstskolu deju kolektīvu skatē.

Milda Lasmane

vadījusi 1950. gadā

M. Lasmane Danci vadījusi neilgu laika sprīdi kopā ar B. Priedi.
M. Lasmane ir viena no ievērojamākajām latviešu deju meistarēm, vairāk nekā 100 latviešu deju, rotaļdeju, rotaļu un sarīkojumu deju autore, t.sk., publicētas 19 jaundejas. Par raženu darbu tautā izpelnījusies „Latviešu dejas vecmāmuļas” vārdu. Atzīmējot 25 pedagoģiskā darba gadu jubileju, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un ir LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece. 1. - 6. Deju svētku virsvadītāja, 2., 3.Skolēnu un 4., 5., 6.Deju svētku Goda virsvadītāja.
M. Lasmane ir vairāk nekā 100 latviešu deju, rotaļdeju, rotaļu un sarīkojumu deju autore, t.sk. publicētas 19 jaundejas. Par raženu darbu tautā izpelnījusies „Latviešu dejas vecmāmuļas” vārdu. „Danci” (toreizējo Latvijas Valsts Universitātes deju grupu) vadījusi 1950. gadā kopā ar B. Priedi.

Bruno Priede

vadījis no 1947. līdz 1950. gadam

B. Priede Danča vadību pārņēma no tā dibinātājiem M. Draugas un V. Jansones. B. Priede bija pirmais Danča vadītājs, kura deju pamati likti baletskolā. Dancis B. Priedes vadībā savu darbību aizvien paplašināja un priecēja skatītājus arī daudzās Lietuvas, Igaunijas un Krievijas pilsētās.
B. Priede mācījies M. Štālas baleta studijā un Valsts Operas un baleta teātra baletskolā, beidzis A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtu Maskavā, kur turpat arī mācījies aspirantūrā. B. Priede kopā ar M .Lasmani ir arī pirmo triju Deju svētku virsvadītājs. No dejām atzīmējamas „Līkumu deja”, tautas dziesmas „Stādīju ieviņu” horeogrāfiska interpretācija, oriģinālhoreogrāfijas „Dancot gāju ar meitām”, „Precinieku deja”.

Elonija Drauga un Velta Jansone

vadījušas no 1946. līdz 1947. gadam

Danča dibinātājas(kopā ar Hariju Sūnu) un pirmās vadītājas. Viņu vadībā Dancis sevi ne tikai pieteica uz Latvijas skatuvēm, bet jau koncertēja arī Viļņā un Kauņā.