29. septembra rīts, Dancim iesākās ļoti agri. Un kā, nu ne? Alsunga ar savu Miķeļdienas gadatirgu mūs jau gaida un tādēļ jau pirms astoņiem no rīta pie Latvijas Universitātes ir manāma liela kņada un rosība.

Redzeslokā parādās arī autobuss – liels, ar stāviem diviem, tā lai visiem vieta atrastos, jo šoreiz uz koncertu dodamies ļoti kuplā skaitā – jauniešu sastāvs, Danča vidējā paaudze, kā arī kapella „Dancis”, kas deju svītu „Suitu mēlē” solās padarīt vēl skatāmāku un baudāmāku.

Nedaudz atpaliekam no plāna, bet visi veiksmīgi esam autobusā un ceļš ar galamērķi Alsunga var sākties. Lai arī kilometri priekšā ir gana daudz, brauciens kā jau dančiniekiem ierasts, paiet ļoti raiti un jau drīz aiz autobusa logiem parādās kolorītās suitu sievas, kuras ar smaidu sejā un rokām mājot sagaida mūsu ierašanos.

Līdz koncerta sākumam, laika atlicis gaužām maz, tādēļ raiti aizstaigājam apskatīt kā izskatās tirgus laukums, kuru jau pēc brīža ieskandinās mūsu deju soļi. Kā jau gadatirgū ierasts, visi apkārt ir smaidīgi un bezrūpīgi bauda svētkus, arī bērniem lieli prieki, jo ne jau katru dienu ir iespēja tikt pie gardās cukurvates. Mūs sagaida karsts un kārtīgs zupas šķīvis, kas nozīmē, ka spēki nodejot koncertu, pietiks pavisam noteikti.

Iestiprinājušies esam, koncerts tūliņ sāksies, tādēļ ģērbjam tautas tērpus mugurā, vokālisti iesilda balsis, dejotāji iesilda kājas un pacilātā garastāvoklī atgriežamies tirgus laukumā, kur visiem gadatirgus apmeklētājiem, svētkus centīsimies padarīt vēl jaukākus. Mūsu vadītājs, Rolands Juraševskis, nodod sveicienus Alsungiešiem, apmainās ar pateicības vārdiem, ar jau pieminētajam suitu sievām, pateicoties kurām, tad arī mēs tur esam nokļuvuši, un atskanot pirmajiem dziesmu akordiem, tirgus laukumā izejam arī mēs, lai iesāktu savu programmu.

Priekšā gan mūs sagaida pāris bedres, bet tas nebūt nav šķērslis, kas varētu Danci atturēt no dejas, ko nodejot ar neviltotu smaidu sejā. Deja seko dejai, skatītājiem smaidi sejā paliek plašāki, kas laikam jau katram dejotājam ir svarīgākais, un nemanot piezagusies koncerta beigu daļa. Šoreiz gan neiztikām arī bez pāris traumām, bet tās sadzīs un prieku no dejošanas nemazinās ne mirkli. Pēdējā paklanīšanās lieliskajiem skatītājiem, paši priecīgi, skatītāji aplaudē, tātad koncerts izdevies.

Ar patīkamu nogurumu ģērbjamies un braucam atpakaļ uz Rīgu, jo drīz jau jābūt Ķīpsalā, kur notiekošajā seminārā jāatrāda „Saules meitas vedības”. Atpakaļ ceļā pa jautrību gan nevarētu sūdzēties, kā nekā pēc labi padarīta darba arī šampanietis, un ne tikai, ir nopelnīts, kas dejotājiem palīdz atminēties populārākās latviešu dziesmu rindas un tas vienkārši nevar būt garlaicīgi.

Tiekamies nākošajos koncertos!