Obligātā repertuāra un Gaudeamus deju mēģinājumu virpulī, 23 Danča dejotāji pamanās vēl papildus mēģināt dejas, lai vasaras karstākajā laikā varētu doties ceļā un godam sevi aizstāvēt Turcijas pilsētas Bursas rīkotajā 50.Golden Karagoz tautas deju festivālā, kura ietvaros jau divdesmit piekto reizi dalībnieki tiek arī vērtēti un labākajiem piešķirtas naudas balvas. Bija pienācis 6.jūlijs un lidmašīna Rīga-Stambula nolaidusies galamērķī. Lai nokļūtu Bursā, Dančiniekiem pretī bija atbraucis autobuss, kuru vada ceļojuma laikā tik ļoti iemīļotais šoferis, kurš vēlāk ieguva iesauku – Super Mario! Ne velti! Jo kā izrādās ne braukšana zem “ķieģeļa”, vai pa vienvirziena ceļu pretējā virzienā, kā arī atpakaļgaitā pa šoseju, lai ātrāk nokļūtu vajadzīgajā vietā, nav šķērslis, kas ceļojuma laikā ne reizi vien izpelnījās vētrainus aplausus no Dančinieku puses.

Dzīvojām studentu kopmītnēs, kopā ar Kostarikāņiem, Indonēziešiem un Grieķiem. Tā kā ik dienas agri izbraucām uz pasākuma norises vietu un atgriezāmies teju vai naktī, kopīgs sadraudzības vakars, kur tika izdejotas visu valstu dejas, izvērtās tikai pēdējā vakarā, līdz pat rīta gaismiņai. Bet Dancim jau miera nav, savā starpā ballīte jāiegriež katru nakti! Mazliet jau var…
Festivāls un arī konkurss norisinās Bursas Kultūrparkā. Ko tik tur nevarēja redzēt… No brāļiem lietuviešiem līdz Ziloņkaula krastam – spilgti, krāsaini un piepildīti. Liels ir mūsu pārsteigums, kad konstatējam, ka no 42 ielūgtajiem ansambļiem, daļa ir profesionāļi (valsts deju ansambļi) – gruzīni, čečeni, čuvaši, kiprieši, rumāņi, iespējams arī azerbaidžāni, kazahi un grieķi.

Līdz Bursai gan tikuši 35 no 42 uzaicinātajiem viesiem, bet visi labākie ir šeit. Danča blondās meitenes izpelnījās īpašu nepārtrauktu uzmanību, it kā vietējie būtu ieraudzījuši septīto pasaules brīnumu. Par konkursa uzvarētājiem pelnīti kļuva Gruzijas nopelniem bagātais Adžārijas Valsts dziesmu un deju ansamblis, kuri pārsteidzoši spēja uzlekt teju vai 4 metru augstumā.
Prieki, jautrība, smaidi un joki septiņu dienu garumā – dienā, naktī, parkā, baseinā (Ingaram patika visvairāk), mošejās, kalna galā vai kopmītnēs. Kā rezultātā kā jau visos labos ceļojumos veidojušies jauni un tikai pašiem saprotami joki kā – Dajoš, Linardiņa sniegpārsliņa, lapsēnu Zeme rīb, sēklinieku arbūzi, free Russian salads, das ist ein Jagermeister u.c.
Priecīgi, brūni un atpūtušies lielākā daļa dejotāju atgriezās mājās, kamēr seši aktīvisti uz pāris dienām devās iekarot Stambulu, kur baudīja mošejas dienā un naktī, īstu turku tirgu, ūdenspīpes un Stambulas piedāvāto mieru un skaistumu.

Paldies Andrim Bergmanim, kurš uz ceļojuma laiku bija iecelts par Danča artistic director. Paldies Ibrahimam un Emīlam, kuri piepildīja sastāvu.
Lielisks sezonas noslēgums bija beidzies, gaidam bilžu vakaru!