Pēc divu nedēļu pārtraukuma, gatavojoties arvien tuvāk nākošajai skates dienai, “Dancis” sakāpa mašīnās un devās uz Carnikavu.

3.februārī, azartiski pētot navigāciju, kurš nu par kuru ātrāk nokļūs galamērķī, ieradāmies Carnikavas pamatskolas sporta zālē ciemos pie VPDK “Arnika”, lai atkārtotu, iedejotu un skatītājiem atrādītu gaidītāko vasaras pasākumu dejas. Norises vieta gan mums, gan arī citiem koncerta “Jādejo, lai būtu prieks” dalībniekiem bija neierasts pārbaudījums. Lai arī ne reizi vien esam uzstājušies sporta zālēs un arēnās, šo reizi īpašu darīja tas, ka skatītāji atradās virs dejotāju galvām balkonā un dejotājus izgaismoja īpaši spoži prožektori, kas lika cītīgāk piedomāt pie līdzināšanās un pareizo vietu atrašanas. Taču labam dejotājam nekas netraucē, un TDA “Dancis” kopā ar VPDK “Arnika”, JDK “Čiekurs”, JDK “Jampadracis”, JDK “Abi divi”, VPDK “Lāčplēsis”, SDK “Tacis”, SDK “Jampadracis” un BDK “Dālderītis” veiksmīgi un ar smaidu aizvadīja koncertu.

Šis koncerts un gatavošanās tam dančiniekiem vēlreiz atgādināja, cik tomēr svarīgi dejotājiem ir zināt visas dejas un cītīgi tās mācīties mēģinājumos, jo nekad nevar zināt, kurā brīdī būs jāstājas kāda vietā uz skatuves. Ar ierasto koncerta gaidu satraukumu un mirdzošām acīm skatītājiem atrādījām piecas Deju svētku lieluzveduma “Māras zeme” dejas – “Kāzu deju” un “Spīdi, vizi, vainadziņi”, patriotiskās dejas “Manai dzimtenei” un “Dod man spēku, dod man laiku” un dzīvīgo “Dzintara zemē dzintara ļaudis” kā koncerta noslēdzošo deju. No gaidāmās “Vēl simts gadu dejai” koncerta programmas “Dancis” dejoja H.Sūnas “Audēju deju”, J.Ērgļa “Saule brida rudzu lauku” un dejotājiem tik ļoti iemīļoto U.Žagatas “Dejotprieku”.

Taču ar to vien mūsu deju maratons ne tuvu nav beidzies, un drīz vien atgriezīsimies deju zālē, lai gatavotos nākamajām uzstāšanās reizēm.