Nedēļā, kuru visa Latvija pavadīja svētku sajūtās, savu jubileju svinēja arī viens no Latvijas spilgtākajiem latviešu skatuviskās dejas horeogrāfiem Jānis Ērglis, Latvijas 94.gadadienas priekšvakarā – 17.novembrī – sagādājot svētkus ne vien sev, bet arī vairāk kā 900 dejotājiem, starp kuriem bija arī Danča pamatsastāva un VIP sastāva dejotāji.

Jubilārs svētku reizei bija izvēlējies 25 spilgtas un kā hronoloģiski, tā saturiski ļoti atšķirīgas dejas. Arī Danča izvēlētās dejas tapušas atšķirīgos periodos. Danča VIP sastāvs koncertā izdejoja īpaši Deju svētkiem radītās dejas „Krustami dejama, krustami lecama” un „Uz ūdeņa dvēselīte”. Savukārt viena no Danča pamatsastāva iemīļotām dejām, kas jau iepriekš bijusi Danča repertuārā, – „Ozols liepu dancot veda” – veidota 1986. gadā kā horeogrāfa diplomdarbs, beidzot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu. Tāpat arī Danča izdejotais „Riņķa dancis”, kas savulaik tapis Valsts deju ansambļa Daile dejotājiem, un arī mūsu Kristiānas un Krišjāņa dejotā solodeja „Smukmeitiņa” raksturo dažādus horeogrāfa daiļrades attīstības posmus.

Gatavošanās koncertam šoreiz aizritēja nedaudz nemierīgā noskaņā. Iespējams tādēļ, ka starp dejotājiem bija manāms neliels satraukums, kā jūtot atbildības sajūtu par pirmās koncerta dejas izpildīšanu, tā arī par izaicinājumu sev kā dejotājiem uz skatuves kāpt ar Dailes dejoto „Riņķa danci”. Kā jau minēts koncerta scenārijā – Jānis Ērglis ir novators, viņš savās dejās eksperimentē ar telpu, dejotāju augumiem un arī dejotāju tehniskajām iespējām. Tomēr mūsu Rolanda vārdi pirms uznāciena kā vienmēr bija trāpīgi, palīdzot iegūt pareizo koncerta un dejas noskaņu.

Koncerts tiešām bija īpašs. Tā atmosfēru radīja kā plašā un izgaismotā skatuve, tā arī kopīgā dejotāju rosīšanās aizkulisēs un kopīgi izdzīvots uztraukums. Un, protams, skatītāji, kas ar savām ovācijām sveica dejotājus teju aiz katras koncerta laikā izdejotās dejas. Bet pēc nodejotām dejām vēl brīdi nepameta sajūta, ka brīdis uz skatuves ir bijis tik ļoti īss, un bija vēlme uz tās atgriezties.

Un kā jau jubilejas reizē pienākas, koncerta noslēgumā kopā ar visiem, sveicām jubilāru svētkos un vēlējām iedvesmu jaunām un izaicinošām latviešu skatuviskās dejas horeogrāfijām! Bet ar to šīs dienas svētki nebeidzās – jubilārs visiem dejotājiem un viesiem bija sagādājis grandiozu balli, kurā visiem dzīvās mūzikas pavadījumā bija iespēja izdejoties un atpūsties līdz pat rīta gaismiņai.
Izmantojot izdevību, vēlreiz sūtam sveicienus jubilāram svētkos. Un sakam lielu jo lielu paldies par sagādātajiem svētkiem arī mums!