NAKTS AUTOBUSĀ

Pirmdiena. Viens naktī. Mazāki un lielāki Dančinieki pulcējas pie ierastās vietas Rīgas vecpilsētā, lai dotos ilgi gaidītajā braucienā uz tautas deju festivālu Ohrid Waves Maķedonijā. Kurš uz New Wave, kurš uz Ohrid Wave..
Pudeles šķind, autobuss ripo un ar dziesmām no abiem autobusa galiem ieskandinam ceļojuma sākumu!
Tās pašas dienas vakarpusē, ieripojuši Čehijā, Olomoucā, uzreiz metāmies vingrot. Sagūlušies viesnīcas gaiteņos, mulsinājām pārējos tās iemītniekus. Neilgi pēc tam bariņos devāmies izlūkot nelielo, taču ļoti omulīgo vecpilsētu. Pa kalniem un pa lejām, izmēģinājuši cūku kājas un plecus, ceptākus un jēlākus steikus un no tā visa noguruši devāmies pie miera. Runā gan, ka daži sagaidījuši rīta gaismu un brokastis bez miega..

ČEHIJA- UNGĀRIJA

Brokastis ar strūdelēm saldajā ieturētas, guļavas sagaidītas un turpinam ceļu virzienā uz dienvidiem. Sasniedzam Ungāriju jautrās noskaņās un šoreiz Sandras “Vingrotāju Klubiņam” pievienojas jau gandrīz puspulciņš. Laiks neapmierinoši lietains, taču mēs, Dančinieki, esam arī bezbailīgu entuziastu pulciņš un dodamies iekarot Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu. Pāri tiltiem, iekšā vecpilsētas cēlajā arhitektūrā sadalamies bariņos un klīstam cauri aukstajam lietum.. Slapji līdz kaulam jau esam, tāpēc daži metas laiskās strūklaku peldēs, kamēr citi meklē izslavēto gulaša zupiņu. Vakaru noslēdzam ar kāpienu kalnā, lai no augšas baudītu naksnīgo gaismiņu spēli Budapeštā. Lieki piebilst, ka līst vēl aizvien.. Visi sildamies kādā no viesnīcas mazajām istabiņām un šeku reku jau trešā diena klāt!

UNGĀRIJA – SERBIJA

Ungāru izvēlētais brokastu piedāvājums mūs mulsina- pasta, manna ar kakao, eļļainas sēnes un dārzeņu neesamība. Toties mūs apkalpo tikai jaunāki un vecāki ungāru vīrieši..
Kā jau ierasts sagaidam rīta kavētājus, sagaidam pirmās lietuslāses un ripojam virzienā Serbija! Šodien autobusā mēs sevi izkaidējam ar izglītojošiem video ierakstiem no Dziesmu un Deju Svētkiem un Danča 60 gadu jubilejas koncerta. Serbija mūs sagaida ar krāšņām saulespuķēm un krāšņu negaisu.
Belgrada atgādina Barselonu un arī viesnīca pārsteidz mūs ar majestātisku senlaicīgumu. Uzreiz metamies Sandras vingrošanas treniņā uz sarkanā paklāja, kurā sev nopelnam ēdamlaiku. Vēlāk dodamies izlūkos pa Belgradas gājēju ieliņām un cietoksni. Cietoksnis un pilsēta tiek pieskandināti ar smiekliem, dziesmām un uzlaižam arī pa kādai dejai. Pēc “naksniņu” ieturēšanas, atgriežamies viesnīcā un kopīgi turpinam svinības uz vēl jautrākas nots. No rīta tik atliek pamosties uz brokastīm un “ilgais ceļojums kāpās” uz galapunktu Maķedonijā var turpināties.

MAĶEDONIJA

Ceļš uz Maķedoniju ir gleznains un ļoti baudāms- sākumā plašumi, vēlāk pakalni, kalni, ielejas, upes un ezeri. Brauciens ir garš, bet paiet ātri pat neskatoties filmas- ceļš tiek pavadīts izguļot naktī iekavēto un baudot gleznu aiz loga. Nobāzējušies pie Ohridas plašā ezera Strugas pilsētā mēs, kā vēlāk izrādās, vēl pēdējo reizi metamies vingrošanas nodarbībā Kristiānas un Sandras vadībā. Turpinām ar pilsētas iepazīšanu, plašu smaidu uzņemšanu no vietējiem un vakaru noslēdzam iemaldoties kāda maķedoniešu puikas 7.dzimšanas dienas svinībās, kur gan jauki pavakariņojam, tomēr uz vietējo dāmu fona jūtamies necili- tādu balli, kā izrādās, drīkst apmeklēt tikai dimantiem izšūtās balles kleitās..

Pirmais rīts Maķedonijā ir burvīgs- pēc bagātīgām brokastīm olas un baltmaizes izpildījumā, visu dienu pavadam gulšņājot saulē un plunčājoties neticami zilajā Ohridas ezerā. Lielākā daļa esam piemirsuši dienvidu saules kaprīzos zobiņus un jau pie vakariņu galda esam sarkanīgu vēzīšu pulciņš. Sapucējušies pirmajam koncertam, dodamies gājienā pa Ohridu un citējot organizatorus- let the show begin! Divu stundu laikā mūsu uzstāšanās ir pārcelta trīs reizes, tomēr tas mūs neskumdina- ir interesanti vērot un iepazīt citu valstu kolektīvu uzstāšanās, tai skaitā arī TDA Sadancis izpildījumā baudīt sev pazīstamus dančus un melodijas. Esam atpakaļ viesnīcā tikai pēc pusnakts un izsalkuši. Par vienu eiro tiek paņemts taksis un sagādātas tik tiešām garākās picas pasaulē. Uzreiz dodamies pie miera, tomēr ievērojot ceļojuma nerakstīto normu- netiek gulēts vairāk par 4h.

Trešā diena ir ekskursiju laiks! No rīta dodamies uz Ohridu, kur sēžamies kuģītī un peldam pa ezeru, kurš dala robežu ar Albāniju un Maķedoniju. Nonākam pasakainā vietā- St. Naumi klosterī, kurš apbur ar savu mieru, paradīzes ielejas atspoguļojumu zemes virsū un pāviem, kuri dzīvojas turpat, klostera teritorijā. Pavadam jauku pusdienlaiku kādā no kafejnīcām pie absolūti caurspīdīgā ūdens, koku ēnā un dodamies atpakaļ, lai rāptos Ohridas cietoksnī, izstaigātu mazās, noskaņas pilnās ieliņas un nopeldētos. Vakarā mūs gaida solītais baļļuks mūsu viesnīcas teritorijā. Noskatamies pāris Gruzijas ekselento dejotaju spontānos priekšnesumus un pēc 23.00 jau sākam paši savu baļļuku, ar latviešu mūziku un dančiem- turpat zālītē vai tipinot starp betona plāksnēm.

Nākamais rīts pavadīts gozējoties pie ezera, staigājot pa Strugu, lēkājot kopā ar vietējiem no tilta, tā sacīt- veltam laiku kultūras apmaiņai, sev un Maķedonijai. Drīz jau jābūt gataviem otrajam/ pēdējam koncertam, kurš “šova” ziņā arī ir gana krāšņs un dažāds savā folkloras izpratnē. Skatītāju rindās atrodam tikai pārējos dalībniekus, taču labs darbiņš, kas padarīts, un pēdējo vakaru Maķedonijā pavadam kopīgi spēlējot šarādes un sirsnīgās sarunās zem neticami zvaigžņotām debesīm pie ezera, skaitot krītošās zvaigznes, kas tovakar krita daudz…

Agri no rīta dodamies garā, garā pārbraucienā uz Horvātiju, Zagrebu. Pa ceļam sastrēgumi, slēgti ceļi un gandrīz atstāti pasažieri.:) Autobusā mūs brīvprātīgā piespiedu kārtā izklaidē Gredzenu Pavēlnieka trīsdaļīgs maratons, kurš noslēdzas burtiski pirms iebraukšanas Zagrebā. Viesnīca ir ļoti moderna un šis vakars tiek pavadīts mierīgi- garais pārbrauciens ir nogurdinājis un rīt priekšā gara pastaiga pa izslavētajām Plitvicas Ezeru takām.

HORVĀTIJA

No rīta visi tipu, tapu tiekamies pie brokastu galdiem, gaisā virmo patīkams satraukums- visi ir gatavi pārgājienam pa Plitvica ezeriem un Nacionālo dabas parka teritoriju. Tikai kurš to varēja paredzēt, ka arī atgriežoties mājās mūs katru dienu pavada lietus…

Plitvica ezeri, jeb drīzāk lietus mežiem pielīdzināmie džungļi un stāvie, neiedomājamā šalkoņā krītošie ūdenskritumi neapstrīdami parāda dabas patieso spēku. Kurš apbruņojies ar lietussargu, lietusspllēvi vai vīnu, līkumojam pa laipiņām cauri ezeriem, apkārt klintīm, augšā, lejā, priekšā…. un tad jau arī iekšā autobusā. Tiek sarīkota Danča veļas diena autobusā, no visiem stūriem, plauktiem, stangām pil dančinieku slapjās drēbes. Tomēr divu stundu īsais brauciens paiet priecīgi čalojot par dabas parkā redzēto un piedzīvoto.

Atgriezušies viesnīcā steidzamies katrs savās darīšanās- vīri sasildīties un meitas nomainīt kleitas. Pēc īsa brīža sākam kopīgu tramvaja pārbraucienu un Zagrebas vecpilsētu, kur katrs noklīstam savās gaitās dažādu interešu grupiņu vadīti. Vakara izskaņā viss kolektīvs ir ieturējuši sātīgas un gana svinīgas vakariņas, kā jau tradicionāli ierasts esam izstaigājuši pilsētas nozīmīgākos kultūras pieminekļus, nofotogrāfējušies pie rātsnamiem, strūklakām un statujām kāda „vadātāja”, gida funkciju pildoša grupiņas biedra vadīti un visi veiksmīgi atgriezušies viesnīcas siltajās, mīkstajās gultās.

HORVĀTIJA- UNGĀRIJA

Patiesi, un tāpēc arī skumji, bet mūsu brauciens iet uz beigām… Autobusā gulēšana maza- ir radies tik daudz par ko parunāt, tik daudz, ko vēl apspriest. Radušies vēl miljoniem iemeslu smiekliem, priekam un pats galvenais- laimpilnai kopības sajūtai!

Vēl reizi izbraukuši cauri Budapeštai, pāri kādam no skaistajiem tiltiem, iebraucam Egerā ar nelielu aizkavēšanos. Ātri, ātri sameklējam savas mājiņas un iekārtojamies mūsu burvīgajā naktsmītnē- mūsu galvenie ceļojuma plānotāji ir pacentušies- mums ir sarūpēta rezidence ar diviem baseiniem, nelielām mājiņām, skaistu dārzu un terasēm, kur pavadīt ceļojuma pirmspēdējo nakti. Pavisam netālu atrodās Egeras slavenie vīna pagrami, uz kuriem tad arī dodamies ekskursijā.

Sākumā ieturam greznas vakariņas kādā klasiskā ungāru krodziņā- mums tiek pasniegti ēdieni un pirmie divi vīni. Mums par godu spēlē fantastiska čigānu grupa, kuri neapšaubāmi attaisno savu meistarīgo danču mūzikas spēlējumu. Mums tiek demonstrēts kā ir iespējams degustēt vīnu pa taisno kaklā, no speciāla izlejamā, ko, protams, mēs treniņu veidā uzreiz apgūstam. Sirsnīga un ekstravaganta gides kundze mūs izvadā pa pagrabiem, apstāstot vīna ražošanas vēsturi, padziļinot mūsu zināšanas garšu buķetes izpētē, stāstot par ogām, rūgšanu, mucām, vīnu, vīnu, vīnu un vīnu… Atvadoties ir iespēja iegādāties izlejamo vīnu, ko protams pulciņš arī dara un ripojam uz viesu mājām apbruņušies katrs vismaz ar divām vīna pudelēm.

Tur mēs tiekamies kopīgā aplī- dziedot dziesmas, dejojot apļa vidū un kopīgi lustējoties. Bez pārsteigumiem mūs pārtrauc neliels lietus un kaimiņu vācieši, mēs esam saprotoši un pārvācamies nedaudz tālāk, kur turpinam svinības un lustēšanos. Lietus pieņemas spēkā un nākas doties iekšā, sausumā. Daži pa ceļam iemēģina baseina ūdeņus, daži turpina dziesmas istabiņās, daži paliek nojumē uz sarunām… Arī šis vakars Dancim izdodas burvīgs!

Rīts pienāk kā vienmēr par ātru un miegainais pulciņš kā ierasts tiekās pie brokastu galdiem. Atlicis vēl tikai pēdējais posms mūsu ceļojumā..

UNGĀRIJA- POLIJA

Šis pārbrauciens ir pagarāks, taču mēs jau esam pieraduši pie embriju pozām un šoferīši mūs lutina ar pieturām un jaukām pusdienu vietām. Vēl pēdējie deju un koncertu video, pēdējās romantiskās filmas, ko puiši, pateicībā par gredzenu pavēlnieka maratonu, ļauj dāmām skatīties..

Iebraucam Ļubļinā jau pa tumsiņu un ieturam pilsētā nelielas vakariņas. Šis vakars ir mierpilns un nedaudz skumjš, saldi rūgts.. prieks par kopā piedzīvoto, kopā izdejoto, kopā sastrādāto un kopā izsmieto. Skumji vien, ka Danča kopīgais ceļojums ir izskanējis! Tomēr mēs visi labi zinam- labu vajag un vajag daudz! Visi prieki, smiekli, danči un jautrības turpināsies tepat- Latvijā. Mūsu treniņu zālē, koncertos un svinībās.

Tāpēc visu vārdā sakam- paldies mums un paldies jums!