Martā Dancis svin nozīmīgas jubilejas – Harijam Sūnam 95, Alfrēdam Spuram 90 un Uldim Žagatam 90.
2018. gada 22. marts
Mēs svinam viņu dzīves un viņu daiļradi, ar ko katrs dančinieks saista gan savas deju gaitas, gan piederību Dancim. Viņi bija mūsu izcilie vadītāji un daudziem jo daudziem latviešu dejotājiem mīļāko deju horeogrāfi. Viņu mūža darbs kaldinājis latviešu skatuvisko deju un dzīvo mūsos vēl tagad.
Harijs Sūna 23.III 1923.-2.IX 1999.
Viņš bija dejas apmāts, ar deju uz mūžu salaulājies. Ekstravagantākais vīrs kustīgo daiļo mākslu novadā XX gs. otrajā pusē. Daudzsejis un tomēr viens vienīgs, ar savu neatdarināmu zīmogu itin visās dejas norisēs, kur piedalījās. Jau tad, kad 1946.gadā, arhitektūras students būdams, dibināja universitātes Danci un kad ansamblis atveda uz Rīgu pirmo starptautisko bronzu un sidrabu - 1957.gadā. Pirmoreiz H. Sūna Deju svētku virsvadītāja tribīnē kāpa 1960.gadā, kur pirms viņa bija tikuši vēl M.Lasmane, H.Tangijeva-Birzniece un A.Lembergs. Tur - simboliski un caur dejām - viņš atradās arī pērnajos, XII Deju svētkos. Viņa dejas, trakas, spītīgas un strīdīgas, krāsainas, turas repertuārā ziemcietīgi. Tām nepiemīt gadu un modes noilgums: Audēju deja, Piebaldzēni, Sudmaliņas, Pie Daugavas, Kurzeme u.c. ceļo no vieniem svētkiem uz otriem, prezentē Latviju pasaulē. Nav Latvijā «tautiņdejotāja», kurš kaut ko «iz Sūnas» neprastu parādīt. Un kā pretsvars izaicinošajai jaunradei, sacerētkārei un konvenciju graušanai - folkloras pētnieka un etnohoreologa rūpīgais darbs, simtiem ekspedīciju, kas galu galā pārvērtušās piecās fundamentālās grāmatās par deju un rotaļdeju, sadzīves deju, dejas notāciju, atnesot aansautoram mākslas zinātņu kandidāta un filoloģijas zinātņu doktora grādu. Savukārt zinātnieks Sūna nešķirami saistīts ar pedagogu Sūnu, no jauna dejas jūsmas un trakuma pilnu. Viņa audzēkņu skaits Mūzikas akadēmijā kopš 1977.gada sniedzas krietni iekšā otrajā simtā, bet semināros un kursos - vismaz pustūkstotī. Sūnas skolēni strādā gan slavenos deju ansambļos, gan tālos lauku tautas namos, audzinot dejotājus un deju skolotājus trešajā un ceturtajā paaudzē, meistara mazbērnus. Pēc deju vecmāmuļas Mildas Lasmanes viņš bija nākamais, nu jau jauno laiku Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris latviešu dejā.Alfrēds Spura 30.III 1928.-23.I 2001.
Deja viņam bija liela, gaiša un skaista spēle. Nekā sasīcināta, nošņurkuša, manierīga. Tā bija vīrišķīga spēle. Divdesmit astoņos Operas teātrī pavadītajos gados Spura bija pamanāms pat visvārgākajā baletā. Ko nu runāt par šedevriem - kā leģendārais Bolero trijnieks Pankrate-Lembergs-Spura. Vai par Hilarionu Žizelē, Komandoru Inku zeltā. Klasiskajā Korsārā viņš sāka kā jaunais greizsirdis Birbanto un beidza kā sulīgais un sevī tīksmais Seids-pašā. Atvadu izrādē titullomā Doktorā Aikāsāp it kā svētīja jauno paaudzi, vēlēdams tai sirdsdegsmi, nevis vārgu eksistenci uz skatuves. 17 gadus ilga Spuras romāns ar universitātes Danci. Kad 1998. gadā uz LNO skatuves svinēja triju Danča horeogrāfu - Harija Sūnas, Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras jubilejas, apsveicēju runās izskanēja kāds kodolīgs atzinums: Sūna piešķīra Dancim vārdu, Žagata - spožu tehniku, bet Spura - dvēseli. Viņa dejas bija dvēseliskas un dziļas, it nemaz līdzīgas visam, kas iepriekš - Zemes bērni, Atmoda, Dāki, Meteņi, Es par bēdu nebēdāju, Es nenācu šai vietā... Tā bija stipra un laba cilvēka pašizteiksme - par lietām un jēdzieniem, kurus tolaik dejas māksla kaut kā vairījās pieminēt. Spura bija atraktīvs un negaidīts Deju svētku un Baltijas studentu Gaudeamus virsvadītājs.Uldis Žagata 17.III.1928.- 17.VI.2015.
Uldis Žagata ir latviešu dejas brīnumputns. Viņš ar savu daiļradi iezīmējis veselu laikmetu skatuves dejā. U. Žagata nekļuva par princi uz Operas un baleta teātra skatuves. Tur savās temperamentīgajās ar Aiju Baumani dejotajās raksturdejās viņš drīzāk palika brašais tēvadēls. Toties latviskajā skatuves dejā viņš kļuvis par nekronētu karali. Jau kopš XI Deju svētkiem, Uldim Žagatam Goda virsvadītāja tituls. Viņš ir fantāzijas lielmeistars, piecdesmit gadus no dzīves veltījis latviešu skatuves dejai, gandrīz trīssimt horeogrāfiju autors. Būdams universitātes “Danča” vadītājs, viņš savam kolektīvam uz katru jubileju dāvinājis pa dejai. U. Žagata dibināja VDA “Daile”, kas kļuva par visu Latvijas dejotāju paraugu un iedvesmu. Uzskatīt visas U. Žagatas dejas – gan Dancī, gan Dailē radītās – nemaz nav iespējams, tomēr daudzas no tām zina un mīl ikkatrs latviešu tautas deju dejotājs.Vairāk informācijas:
https://www.facebook.com/
http://klasika.lsm.lv/lv/
http://klasika.lsm.lv/lv/
https://www.bilesuparadize.lv/